Atšķirībā no pašreizējās situācijas, jaunā direktīva dos iespēju saņemt licences mūzikas izplatīšanai vienlaikus vairākās dalībvalstīs vai pat visā Eiropas Savienībā uzreiz. Tas vienkāršos tiešsaistes mūzikas izplatītāju darbu un vienlaikus pierāda, ka autortiesības nav digitālās ēras ienaidnieks, uzsver par likumprojektu atbildīgā Eiropas Parlamenta deputāte Mariela Gallo un skaidro, ka vienots tiešsaistes mūzikas tirgus:
„Šodien 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs darbojas vairāk kā 250 dažādu autortiesību organizāciju. Pašlaik, ja jūsu uzņēmums grib iegūt pilnu mūzikas arhīvu, jums jāprasa atļauja katrai organizācijai atsevišķi. Mūsu sistēma ļaus slēgt vienošanās starp šīm organizācijām un pārstāvēt vienai otru. Tā vietā, lai vērstos pie visām pēc kārtas, pietiks ar dažām. Tas būs daudz vienkāršāk.”
"Tiešsaistes mūzikas tirgū Eiropā šobrīd aktīvi darbojas, piemēram, „Spotify”.
Līdz ar jauno direktīvu vieglāk varēs attīstīties jauni līdzīgi spēlētāji, dažādas platformas, kas piedāvā dažādu mūzikas klāstu.
Tas nozīmēs lielas pārmaiņas iedzīvotājiem, kam tagad būs daudz plašāka izvēle. Un, šim modelim attīstoties, kritīsies arī cenas,” deputāte Gallo skaidro, ka jaunā sistēma dos arī plašāku izvēli patērētājiem.
Lēmums atvieglot mūzikas tiešsaistes izplatīšanu pārrobežu līmenī ir vienotā digitālā tirgus stūrakmens un palīdzēs tam attīstīties, uzskata Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē:
„Digitālās mūzikas sektora potenciāls un attīstība, šķiet, nevienam vairs nav jāpierāda. Eiropas Savienībā šai tirgū darbojas apmēram miljons izpildītāju, un tā apgrozījums audzis no 200 miljoniem eiro 2004.gadā līdz 1,2 miljardiem eiro 2012.gadā. Nav noslēpums, ka dažām autortiesību organizācijām bijušas grūtības ar autortiesību pārvaldīšanu tiešsaistē vai citās valstīs. (..) Jaunā direktīva ļaus modernizēt šo organizāciju darbu.”
Tomēr vienotais digitālais tirgus nozīmē, ka mūzikas pārrobežu licencēšanu tiešsaistē nevarēs veikt katra mazā autortiesību organizācija, bet tikai dažas lielākās, kas spēs uzturēt apjomīgas datubāzes par mūzikas datu autoriem. Par to nobažījusies Latvijas Autoru biedrība „AKKA/LAA”, atzīst organizācijas pārstāve Linda Kalniņa.
„Tas nozīmē, ka šīm organizācijām būs iespēja autortiesības sadalīt atbilstoši kritērijiem, kuri, iespējams, nebūs labvēlīgi mazo valstu mūzikas autoriem, tajā skaitā arī Latvijas mūzikas autoriem. Līdz ar to pastāv iespēja, ka viņi var nesaņemt pienācīgu samaksu par savu darbu izmantošanu tiešsaistē ārpus Latvijas robežas,” saka Kalniņa.
Jaunā direktīva paredz arī raitāk izmaksāt autoratlīdzības māksliniekiem. Autortiesību maksājumi būs jāsadala deviņu mēnešu laikā no finanšu gada beigām.
Lai jaunie noteikumi 2016.gadā varētu stāties spēkā, tie vēl būs jāapstiprina visām ES dalībvalstīm.
