Rudenī varētu sākties Eiropas un Amerikas brīvās tirdzniecības līguma sarunu noslēguma posms. Tādu cerību nesen intervijā izteica Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma. Tomēr pagaidām par būtisku progresu runāt vēl nevar, lai gan ir aizritējuši jau astoņi sarunu raundi.
Tas ne visai patīk vairāku valstu valdībām. Taču tiek uzskatīts, ka brīvās tirdzniecības zona starp divām lielākajām pasaules ekonomikām – Eiropu un Ameriku - būtu jāizveido pēc iespējas ātrāk, lai varētu ātrāk izkļūt no krīzes.
Arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) martā Briselē sacīja, ka sarunas būtu jāpaātrina: „Tur, protams, mums ir jāsaprot, ko mēs gribam. Tā ir arī nepieciešamība Eiropas Savienības eksportam. Tas spiedīs uzlabot iekšējo efektivitāti. Bet, ja mums nav eksporta un nav investīciju, tad mēs stāvam uz vietas. Tā kā ir ļoti svarīgi visi šie elementi. Divi faktiski – investīcijas un eksports.”
Bet, kamēr vienošanās par būtiskākajiem jautājumiem starp sarunvedējiem nav panākta, dažāda flanga politiķi turpina skaļi runāt par to, kādam šīm līgumam būtu jābūt. Eiropas Parlaments, kuram vēlāk būs jābalso par brīvās tirdzniecības līgumu, pašreiz gatavo savus ieteikumus sarunvedējiem. Šis dokuments bez saistoša juridiska spēka ir izraisījis milzīgas diskusijas. Ir jau iesniegti vairāk nekā 900 dažādi deputātu priekšlikumi.
Tie skar gan pārtikas drošību, gan patērētāju aizsardzību, gan bēdīgi slaveno investīciju aizsardzības mehānismu, par kuru debatēs pirmdien runāja Eiropas Parlamenta deputāts no Lielbritānijas Deivids Martins. „Tādiem sabiedrisko pakalpojumu sektoriem kā ūdensapgādei, veselības aprūpei, sociālās aizsardzības pakalpojumiem un izglītībai ir jābūt skaidri ārpus brīvās tirdzniecības līguma darbības zonas,” norādīja Deivids Martins.
Savukārt Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vācietis Bernds Lange bija norūpējies par darba tiesību aizsardzību: „Es nevaru saprast, kādēļ vienās sarunās Amerikas Savienotās Valstis pieprasa sarunu partneriem stiprināt tiesības, kas garantētās Starptautiskās darba organizācijas astoņās pamatkonvencijās, bet mūsu sarunās to nedara. Mums šajā jautājumā ir jāieņem skaidra pozīcija.”
Ir zināms, ka arī Vācijas kanclere Angela Merkele Eiropas līderu samitā ir paudusi bažas, ka ASV ir 43 miljoni nodarbināto, kuriem vispār nepienākas atvaļinājums. Viņa norādīja, ka Eiropai nebūtu jāiet pa tādu ceļu. Tāpat Eiropas Parlamentam nemaz arī neesot skaidrs, vai Amerika patiešām grib šo vienošanos.
