Briselē nerimst diskusijas par to, ka Eiropas Ārējās darbības dienests varētu būt pakļāvies spiedienam no Ķīnas. Oficiālu pierādījumu tam nav. Tomēr Ārējās darbības dienesta piektdien, 24. aprīlī, publicētajā ziņojumā par jaunākajām tendencēm dezinformācijas jomā trūkst vairāku faktu par Ķīnas lomu šajā procesā. Tie bija minēti šī dokumenta uzmetumā, kas bija nopludināts presei.
Eiropas Komisijas runasvīrs Peters Stano kategoriski to noliedz, sakot, ka nopludinātais dokuments bija domāts iekšējai lietošanai.
Stano arī uzstāj, ka Brisele nebaidās saukt lietas īstajos vārdos.
„Katrs, kuru interesē patiesība, var paskatīties uz trīs mūsu ziņojumiem un arī uz citām publikācijām mājaslapā. Tur jūs redzēsiet, ka mēs pilnīgi konsekventi apkopojam un aprakstām tendences, kampaņas un specifiskos piemērus, kā arī spēlētājus, kas ir iesaistīti dezinformācijas kampaņā pret Eiropas Savienību.
Tādēļ es pilnīgi un kategoriski noraidu jebkādas aizdomas, ka ziņojumu veidošanas laikā mēs pakļautos jebkādam ārējam spiedienam,” pauda Stano.
Tomēr daudzus deputātus šis skaidrojums nepārliecina. Viņu vidū arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”).
„Man nav ne mazāko šaubu, ka Eiropas Ārējās [darbības] dienests ir to darījis,” sacīja Kalniete.
Kalniete pauda, ka Eiropas valstis jau labu laiku mēģina balansēt starp nepieciešamību cīnīties ar propagandu un ekonomiskajām saitēm ar Ķīnu.
“No vienas puses, mēs negribam, lai Ķīna aktīvi iejaucas un veido savas kampaņas Eiropas Savienībā. No otras puses, Ķīnas ekonomiskā ietekme, mūsu tirdzniecības sakari ar to… Šo līdzsvaru atrast ir ļoti grūti, jo, tiklīdz Eiropas Savienībā kāda no dalībvalstīm pietiekami skaidri un asi vērtē Ķīnas rīcību, tā tiek atgādināts par šīm ekonomiskajām svirām,” sacīja Kalniete.
Kalniete kā Eiropas Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietniece ir nosūtījusi augstajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam vēstuli ar lūgumu skaidrot šo situāciju. Līdzīgus pieprasījumus ir nosūtījuši arī citu frakciju pārstāvji.
Kalniete uzskata, ka Pekina šobrīd ar tā dēvēto „masku diplomātiju” mēģina piesegt savu rīcību pandēmijas sākumā.
„Bet mums vajadzētu atcerēties, ka ne viss šajā masku diplomātijā ir veiksmīgs. Jo, piemēram, Nīderlande aizsūtīja atpakaļ 600 000 nederīgu masku. Spānijai tika piegādātas 50 000 nederīgas testēšanas ierīces, 300 000 tādas pašas nederīgas Čehijai. Un vairāk nekā miljonu antivielu testu, kas nebija pareizi un izmantojami, tos saņēma Slovākija. Tā kā šie Ķīnas plašie žesti ir jāuztver ar kritisku aci,” pauda Kalniete.
Oficiālā Pekina turpina noliegt savu saistību ar dezinformācijas izplatīšanu par koronavīrusa izcelsmi. Ķīnas Ārlietu ministrijas runasvīrs pat sacīja, ka īstais dezinformācijas upuris ir viņu valsts. Tomēr pat oficiālajās vēstniecību mājaslapās Ķīnas diplomāti publicē rakstus, kas asi kritizē Eiropas valstu atbildi uz koronavīrusu un prāto, ka daļa rietumvalstu esot kļuvušas „psiholoģiski vājas”.
