Tiesa, no Igaunijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāte Marju Lauristina laikā, kad parlamenta plenārsēdē Strasbūrā tiek apspriesta bēgļu krīze, medijiem pauda, ka gan Latvijā, gan Igaunijā būs vairāk bēgļu, nekā šīs valstis piekritušas uzņemt.
Lauristina nosauca par nereālu Latvijas valsts amatpersonu nostāju, pēc Parīzes teroraktiem paziņojot, ka valsts uzņems tikai tik patvēruma meklētāju, cik bija apsolījusi, bet jaunas saistības neuzņemsies.
Pēc deputātes vārdiem, nav svarīgi, cik bēgļus valsts solījusi pieņemt, bet gan, cik liela cilvēku masa būs nolēmusi katrā konkrētajā valstī apmesties. Piemēram, Somijā jau ieradušies 30 tūkstoši cilvēku, kas ir ievērojami vairāk par valsts atbalstīto kvotu, tikmēr uz Igauniju negrib braukt pat daži simti, ko tā plānojusi uzņemt.
Arī no Lietuvas ievēlētais Eiroparlamenta deputāts Petrs Auštrevičs norāda, ka daudzu patvēruma meklētāju skatījumā Baltijas valstis nemaz nav Eiropas Savienības sastāvdaļa.
Jau ziņots, ka kopumā pērn Eiropā ieradušies ap miljonu patvēruma meklētāju, no kuriem Eiropas Savienība (ES), ieviešot ārkārtas kvotas, apņēmusies pārvietot 160 tūkstošus, palīdzot Grieķijai un Itālijai. Latvija piekritusi brīvprātīgi uzņemt 776 bēgļus, taču topošās valdības politiķu nostāja ir neuzņemt vairāk bēgļu, nekā jau nolemts.
