EP deputāti asi kritizē Spānijas «mutes aizbāšanas likumu»

Šā mēneša sākumā Spānijā stājies spēkā Pilsoņu drošības likums. Likumu, kas ierobežo iespējas rīkot un atspoguļot medijos protesta akcijas pie valdības, valsts parlamenta un reģionālo parlamentu ēkām un kura pārkāpējiem draud milzīgi naudas sodi, skaudri kritizē Eiropas Parlamenta deputāti. 

Tomēr Eiropas Komisijas rīcībā patlaban nav līdzekļu, kā vērsties pret šādu likumu pieņemšanu.

„Mutes aizbāšanas likums” – tā labējā Spānijas premjerministra Mariano Rahoja politiskie oponenti, nevalstiskās organizācijas un prominentu starptautisko organizāciju, tostarp Eiropas Padomes eksperti, sauc Pilsoņu drošības likumu.

Likums, kas stājies spēkā jūlija sākumā, noteic ievērojamus ierobežojumus publisku protesta akciju rīkošanai. Par dažādu demonstrāciju un piketu filmēšanu medijus var sodīt ar naudas sodu par sabiedrības drošības traucēšanu. Turklāt naudas sodu apmērs var sasniegt milzīgas summas.

Likumu skaudri kritizē arī Eiropas Parlamenta deputāti. Tā, piemēram, Eiropas Parlamenta liberāļus pārstāvošais Ramons Tremosa, kurš ir no separātiski noskaņotā Katalonijas reģiona, saka, ka Pilsoņu drošības likums atsauc atmiņā Franko diktatūras laikus.

„Kopš 27. aprīļa izskan retoriski apgalvojumi, ka Spānija atgriežas tajos tumšajos laikos, kad valdīja Franko diktatūra, jo tagad par pulcēšanos pie parlamenta vai kādas citas publiskas ēkas jūs var sodīt kā teroristu. Jums jāmaksā summas, sākot no 30 tūkstošiem eiro līdz pat 600 tūkstošiem eiro,” pauda Tremosa.

Tremosa uzskata, ka Rahojas valdības centieni ierobežot pulcēšanās un vārda brīvību saistāmi ar ekonomisko situāciju Spānijā.

„Es uzskatu, ka pastāv saikne, ļoti skaidra saikne starp ekonomikas stāvokli, starp biznesa ciklu un sociālajām aktivitātēm ielās. Un gadījumos, kad pie varas ir konservatīvas valdības, kā tas ir Ungārijā un Spānijā, viņi nevēršas pret ekonomiskās krīzes cēloņiem, jo daudz vienkāršāk ir represēt cilvēkus ielās, liekot lietā policiju,” pauda Tremosa.

Ļoti līdzīgās domās ir arī cits Spāniju pārstāvošs Eiropas Parlamenta deputāts – Ernests Maragalls.

„Manuprāt, tā ir, kā lai to pasaka…baiļu izpausme no Spānijas valdības puses. Viņi baidās no saviem pilsoņiem, viņi baidās no brīvības, viņi baidās no publiskām un caurspīdīgām debatēm par jebko,” uzskata Maragalls.

Savukārt sociāldemokrātu grupas deputāts Oigens Froinds, kurš Eiropas Parlamentā ievēlēts no Austrijas, Spānijas Pilsoņu drošības likumu sauc par nopietnu demokrātijas apdraudējumu.

„Jūs varat apstrīdēt to, ka viņi protestē pret valdības īstenoto ierobežojošo ekonomikas politiku. Bet, es domāju, ja jūs sākat ierobežot cilvēku iespējas izteikt savas dusmas vai jebko citu, ko viņi vēlas izteikt, tad ar demokrātiju ir cauri,” sacīja Froinds.

Spānija nebūt nav vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur pēdējo gadu laikā pieņemti vārda un pulcēšanās brīvību ierobežojoši likumi. Par vēršanos pret vārda brīvību asu kritiku izpelnījies arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans.

Eiropas Komisijas rīcībā patlaban nav līdzekļu, kā cīnīties pret vārda brīvības ierobežojumiem dalībvalstīs, norādījušas komisijas amatpersonas. Tomēr atsevišķi Eiropas Parlamenta deputāti mudina Eiropas Komisiju noteikt sankcijas dalībvalstīm, kas vēršas pret pilsoņu pamatbrīvībām. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pašā Spānijā Pilsoņu drošības likumu atbalsta vien 7% iedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti