Katru gadu rudenī Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Parlaments sāk aktīvas diskusijas par Eiropas Savienības budžetu. Un pēdējo gadu laikā arvien vairāk palielinās attiecīgajā finanšu gadā nesamaksāto rēķinu apjoms. Proti, 2014. gadā šī summa jau sasniegusi 26 miljardus eiro. Kā norāda daļa no EP deputātiem, dalībvalstu piešķirtās naudas kļūst arvien mazāk, parādu vairāk un arvien grūtāk ir izpildīt savas saistības. Baidoties no sniega bumbas efekta, parlamentārieši aicina šo jautājumu risināt pēc iespējas ātrāk.
Lai kaut nedaudz mazinātu uzkrātos parādus, EP ir piedāvājis nākamā gada budžetu palielināt par 5 miljardiem eiro. Taču jau tagad tiek prognozēts, ka šis ierosinājums saskarsies ar dalībvalstu pretestību, ņemot vērā, ka daudzās no Eiropas Savienības dalībvalstīm joprojām izjūt ekonomiskās grūtības.
Kā norāda eiroskeptiski noskaņotās domnīcas „Open Europe” Briseles biroja vadītājs Pīters Kleppe, atbildība par notiekošo būtu jāuzņemas Eiropas Komisijai, jo tieši tās uzdevums ir pārliecināties par to, ka pirms jaunu projektu uzsākšanas Eiropas Savienības budžetā ir pietiekami daudz naudas:
„Viņiem ir jābrīdina cilvēki, un nedrīkst ļaut projektiem turpināties, ja ir redzams, ka būs pārtēriņš. Līdz ar to dalībvalstīm ir taisnība, atsakoties katru gadu maksāt par iztrūkumiem budžetā, kas radušies Eiropas Komisijas vainas dēļ.”
Kā norādījis Eiropas Parlamenta budžeta komitejas vadītājs Žans Artuī no Francijas, nesamaksātie rēķini galvenokārt radušies sakarā ar slimnīcām Tuvajos Austrumos, apmaiņas studentiem „Erasmus+” programmā, kā arī zinātnieku un uzņēmēju dēļ. Pēc Žana Artuī vārdiem, uz spēles ir likta uzticība visai Eiropas Savienībai. Viņš arī aicinājis dalībvalstu vadītājus pārstāt nākt klajā ar dažādiem tukšiem solījumiem, vienlaicīgi neiemaksājot naudu kopējā Eiropas budžetā. Savukārt, kā Eiropas Parlamenta debašu laikā norādījis Vācijas pārstāvis Svens Gīgolds, pašu dalībvalstu interesēs ir piešķirt papildus līdzekļus, kas vēlāk vairos viņu pašu konkurētspēju:
„Šis ir īpašs budžets ar mērķi aizpildīt neparedzētos gadījumus, un tāpēc tas ir attaisnojams maksājumu iztrūkumu apturēšanai. Ir jāapzinās, ka daudzas brīvprātīgo organizācijas un uzņēmumi ir atkarīgi no šiem maksājumiem. Ja tu esi daudznacionāla kompānija, tev ir vienalga. Ja tu esi mazs uzņēmums vai pilsoņu asociācija, tas var tevi novest bankrotā. Līdz ar to Eiropas Savienība nevar šādi uzvesties un Eiropadomei ir jārīkojas saprātīgi, nodrošinot šos četrus miljardus eiro.”
Līdz šim izskanējuši vairāki ieteikumi, kā varētu mazināt budžeta iztrūkumus, piemēram, katru gadu atliekot noteiktu summu veco parādu segšanai, kā tas tiek darīts uzņēmumos, vai arī, piemēram, uz gadu atliekot 2014.-2020. gada plānošanas periodā paredzēto projektu realizāciju.
Sagaidāms, ka par 2015. gada budžetu Eiropas Parlaments balsos strešdien. Pēc nedēļas, 28. oktobrī sāksies parlamentāriešu sarunas ar dalībvalstīm, kas varētu ilgt aptuveni trīs nedēļas. Galīgais lēmums par nākamā gada budžetu plānots novembra beigās.
