Eksperts: Teroristi Eiropā ierodas mazāk, tomēr terora aktu iespēja aizvien pastāv

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai arī teroristu ierašanās Eiropā ir mazinājusies, tomēr tas nav pamats atvieglotai uzelpošanai - ir vairāki duči potenciālu teroristu, kuri savu vārdu, iespējams, vēl nav teikuši, intervijā LTV raidījumam "Panorāma" sacīja Eiropas Stratēģiskās izlūkošanas un drošības centra vadītājs Klods Monikē.

Terorakti pasaulē 2016.gadā

Pērn pašnāvnieku sarīkotos teroraktos gājis bojā rekordliels skaits cilvēku.

Piektdien publicētajos Izraēlas Nacionālās drošības pētījumu institūta datos teikts, ka 2016. gadā pasaulē teroraktos nogalināti 5650 cilvēki.

 

Kopumā 469 šādus teroraktus 28 valstīs sarīkojuši 800 pašnāvnieki. Tieši vai netieši atbildīgs par apmēram 70% to bijis džihādistu grupējums “Daīš”. Vairums pašnāvnieku uzbrukumu noticis Tuvajos Austrumos - 146 no tiem Irākā.

 

Arī Eiropa pagājušajā gadā piedzīvoja vairākus šausminošus teroristu uzbrukumus – sprādzienus Briseles lidostā un metro, sabrauktus cilvēkus Nicas pludmalē Francijā un Ziemassvētku tirdziņā Berlīnē.

Klods Monikē: Manuprāt, ir jāņem vērā trīs lietas. Vispirms jau – fakts, ka policijas un izlūkdienesta darbs ir kļuvis efektīvāks. Pirms gada, kad viņi izmeklēja teroristu grupu, tad viņus [potenciālos teroristus] novēroja dienas, nedēļas, dažreiz mēnešus – un tad galu galā viņi nolēma arestēt 5-6 cilvēkus. Tagad, kad tiek novērota teroristu šūniņa vai individuāli teroristi – policija arestēs 10-20 cilvēkus, visus cilvēkus ap viņiem arestēs un pārbaudīs. Daļa no viņiem, parasti puse, nonāks cietumā uz izmeklēšanas laiku.

Otrkārt, iespējams tas, ka intensīvā Sīrijas un Irākas teritoriju bombardēšana un tas, ka pēdējā gada laikā -  pēdējo 12 mēnešu laikā - apmēram 80 no vēsturiskajiem "Daīš" vadoņiem ir nogalināti kaujā – ir radījis zināmu dezorganizāciju.

Treškārt, viņi ir zaudējuši kontaktu ar Turcijas robežu. Pagātnē Turcijas robeža bija galvenā vieta, lai iefiltrētos un izfiltrētos no Sīrijas un Irākas. Šis robežpunkts tika fiziski zaudēts pagājušajā vasarā. Tagad viņiem ir problēmas – kā sūtīt cilvēkus.

Tomēr mēs nezinām, cik daudz cilvēkus viņi ir atsūtījuši jau agrāk. Mēs nezinām, cik daudz cilvēkus viņi jau ir izvietojuši Rietumeiropā.

Mēs domājam, ka starp 2015.gada vasaru un rudeni viņi, iespējams, atsūtījuši uz Eiropu no vairākiem dučiem līdz apmēram 120 cilvēkiem. Daži no šiem cilvēkiem tikuši nogalināti Parīzē un Briselē vai paši nogalināja sevi terora aktos, daži no viņiem ir jau arestēti, bet ne daudz – kādi 20-25 cilvēki.

Tas nozīmē, ka mums joprojām ir vairāki duči cilvēku Eiropas iekšienē, kuri devās uz Sīriju un tika apmācīti terorisma aktu veikšanā. Mēs nezinām, ko šie cilvēki gaida, bet viņi kaut ko gaida...

LTV "Panorāma": Arī sievietes un pusaudži pievienojas teroristu kustībai. Kāpēc?

Monikē: Attiecībā uz pusaudžiem – to ir ļoti viegli saprast. Pusaudža apziņa nav pilnīgi noformējusies. Tādos brīžos jums ir vajadzība pēc absolūtā, jums ir vajadzīgas lietas, kas ir drošas. Jūsos ir ļoti daudz enerģijas, jūsos ir ļoti liela vēlme kaut ko darīt, bet sabiedrība jums nepiedāvā īpaši daudz lietu, ko darīt.

Mēs dzīvojam ļoti materiālistiskā sabiedrībā. Ja jums ir 16 gadi – vienīgā nākotne, ko jūs redzat – ir dabūt darbu un pelnīt naudu. Bet tajā pašā laikā jūs redzat, ka ir vēl 15-20 jauni cilvēki, kas ir bezdarbnieki. Kas ir jūsu nākotne?

Daži no šiem jaunajiem cilvēkiem iedomājas, ka viņiem nav nekādas nākotnes – un viņi meklē ideoloģiju.

Pirms 30-40 gadiem tā būtu bijusi radikāli kreisā ideoloģija, bet tā vairs neeksistē. Kas mums tagad ir tirgus piedāvājumā? Tikai radikālais islāms.

LTV "Panorāma": Kad mēs skatāmies uz šo gadu – vai varam sagaidīt vēl vairāk teroristu uzbrukumus, vai arī tas augstākais punkts jau ir pāri?

Monikē:

Galvenā sajūta, vismaz Francijas izlūkdienestā, ir – ka tuvākajā nākotnē, tas nozīmē - starp šodienu un vēlēšanām Francijā maijā – mēs saskarsimies ar mēģinājumiem uzbrukt civiliedzīvotāju masām Francijā.

Mēs zinām, ka ir divi specifiski laiki, kas ir ar īpaši augstu risku – vispirms jau Lieldienu laiks un laiks pirms vēlēšanām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti