Ukraiņi dzīvo ilūzijās, domājot, ka līdz ar jaunu prezidentu dzīve kļūs labāka un mierīgāka. Kā secina politologi, cilvēki jau aizmirsuši, ka parlaments pēc Viktora Janukoviča aiziešanas mainīja konstitūciju. Petro Porošenko nav tādu pilnvaru kā iepriekšējam prezidentam. Tagad Ukrainā galvenie varas nesēji ir parlaments un valdība, bet prezidentam palikušas valsts reprezentācijas funkcijas un armijas virspavēlnieka pienākumi.
Porošenko pēc pilnvarām un funkcijām neatšķirsies no Latvijas prezidenta. Vienīgā atšķirība, ka viņu ievēl tauta, bet Latvijas prezidentu izraugās parlaments," "De facto" saka "Radio Brīvība" komentētājs Vitālijs Portņikovs. "Viņš nevar attaisnot tautas cerības. Ne tāpēc, ka slikts vai labs, bet gan tāpēc, ka viņš ir parlamentāras republikas prezidents. Cilvēki grib varas pārmaiņas, bet valsts vara jau vien nemainās no tā, kurš būs jaunais prezidents."
Par savu galveno uzdevumu Porošenko pasludinājis krīzes atrisināšanu separātistu kontrolētajos valsts austrumos. Ar pretterorisma operāciju, finansējuma palielināšanu bruņotajiem spēkiem un robežsardzei un separātistu amnestiju, ko sola Porošenko, būs par maz. Būs jāmeklē arī politiski kompromisi.
"Kļūda bija tā, ka jaunā vara uzreiz nevienojās ar Rinātu Ahmetovu, lielāko oligarhu Ukrainā. Viņš faktiski kontrolē austrumus un Donbasu. Tur Ahmetovs ir diezgan autoratīva figūra. Diemžēl ar Ahmetovu nevienojās, bet par Doņeckas apgabala gubernatoru nozīmēja Ahmetova konkurentu. Tas Ahmetovu padarīja par vājo ķēdes posmu. Viņš visu laiku gaidīja, kurš kuru uzvarēs un zināmā mērā veicināja šo separātismu, lai tā piespiestu Kijevu ar sevi runāt. Nesen Ahmetovs atzina, ka Doņeckas tautas republika, separātisti terorizē un šantažē iedzīvotājus un ka ar separātismu jācīnās," saka politologs Oleksijs Tolkačovs.
Pirmajā braucienā Porošenko plāno doties uz Donbasu. Taču, kā norāda eksperti, ja viņu izsvilps un vizīte izgāzies, tas vēl vairāk saasinās konfliktu. Oleksijs norāda: "Par kādu atbalstu Kijevas jaunajai varai austrumos var runāt, ja dažu mēnešu laikā Ukrainā sācies straujš ekonomikas pagrimums? Esam paņēmuši Starptautiskā Valūtas fonda kredītu. Grivna, kas Janukoviča laikā bija stabila, tagad zaudē vērtību. Krima jau zaudēta. Bez neviena šāviena pazaudējām gandrīz visu floti un ir destabilizēta situāciju austrumos. Kurš tur gan uzticēsies šādai valdībai?"
Izlīgumu ar austrumiem varētu veicināt varas decentralizācija un plašākas autonomijas piešķiršana dumpīgajiem apgabaliem. Tam vajadzēs laiku, jo būs jāveic konstitucionālas pārmaiņas. Tas savukārt ir parlamenta uzdevums, bet Augstākajā Radā, kas ievēlēta vēl 2012.gada rudenī, šobrīd nav valdošās koalīcijas. Porošenko nav pašam savas partijas, un šobrīd jebkura Porošenko iniciatīva teorētiski var tikt nobremzēta. Viņš pats izteicies, ka parlaments būtu jāpārvēlē, ja tas kavē valstiski svarīgu jautājumu risināšanu.
Parlaments ir kā vēja rādītājs. Bet šodien tas neatspoguļo politisko spēku samēru valstī. Jo ātrāk notiks parlamenta ārkārtas vēlēšanas, jo reālāk varēs runāt par varas restartu Ukrainā, un tikai tad varēs sākt runāt par reālām izmaiņām valstī," skaidro politologs Jevgēņijs Magda.
Lai gan Pjotrs Porošenko un Vladimirs Putins ir paspieduši viens otram roku, tas vēl nebūt neliecina par krīzes beigu sākumu. Pagaidām neizskatās, ka Putins domā atteikties no konfrontācijas.
Portņikovs skaidro: "Krievijai te vajag vietvaldi. Tādu, kāds ir Viktors Janukovičs, kas izpilda visas Kremļa vēlmes. Bet Porošenko tāds nevar būt savas politiskās konfigurācijas dēļ. Turklāt viņš ir parlamentāras republikas prezidents. Bet parlamentā nav prokrieviskā vairākuma, un tāda pēc Krimas okupācijas vairs arī nebūs."
Jauni saspīlējumi var rasties gāzes dēļ. Ukrainas valdība grib samazināt atkarību no Krievijas gāzes importa, bet Eiropai ir svarīgi, lai gāzes frontē būtu miers. Porošenko nāksies lavierēt. Attiecības ar Eiropu ukraiņu prezidents pasludinājis par prioritāti un cer, ka mieru atgūt palīdzēs arī asociācijas līgums ar Eiropas Savienību, ko drīzumā paredzēts parakstīt.
