Līdztekus Seima vēlēšanām Lietuvā šodien notiek arī referendums par vai atomelektrostacijas būvniecību Visaginā. Eksperti prognozē, ka politiķu rosinātā tautas nobalsošana nesavāks vajadzīgo balsu skaitu, lai to varētu uzskatīt par notikušu. Bet tie kas būs piedalījušies, lielākā daļa varētu balsot pret Visaginu, tādējādi protestējot pret šī projekta politizēšanu. Politiķi par Visaginas nākotni pēc referenduma izsakās piesardzīgi, atzīstot, ka viss būšot atkarīgs no tautas gribas un pašreizējās valdības atstātā mantojuma.
Lietuvas sociāldemokrāti, kuriem iepriekš prognozēja uzvaru vēlēšanās, savu attieksmi pret referendumu priekšvēlēšanu nedēļā Latvijas Radio raksturoja kā neitrālu. Tālāko viņu politiku par Visaginu izšķiršot vēlētāju griba svētdienas referendumā.
Kādreizējais Lietuvas premjers no sociāldemokrātiem Gedemins Kirkils Latvijas Radio stāsta, ka pašreizējais Visaginas projekts viņuprāt ir necaurspīdīgs un jaunajai valdībai tas būs jāpārskata, piemēram slepenie vienošanās nosacījumi ar japāņu Hitači. Sociāldemokrāti uzskata, ka viena pati Visagina nerisinās neatkarīgas elektroenerģijas apgādes problēmu. Arī Latvija un Igaunija līdz šim brīdim nav pateikuši savu gala vārdu, bet pa to laiku jaunu atomstaciju būvē gan Kaļiņngradā, gan Baltkrievijā. Līdz ar to jaunajai Lietuvas valdībai būs jāatbild uz daudziem jautājumiem, uzsver sociāldemokrātu pārstāvis Gedemins Kirkils.
Tas, ka atomstacija neatrisinās Lietuvas elektroenerģijas problēmas, pārliecināts arī kaimiņvalsts vides aktīvisti. Visagina saražošot tikai 30% no Lietuvai vajadzīgās elektrības un ne procentu siltuma. Bet siltums kaimiņvalstī ir problemātiskāks par elektrību, jo par gāzi Lietuva politisku iemeslu dēļ Krievijai maksā dārgāko cenu Eiropā. Tāpēc Lietuvas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Sauļus Pikšris Visagīnai redz daudz izdevīgāku alternatīvu: "Tā nav nekāda fantastika, bet jau pārbaudīta alternatīva citās valstīs - siltumu un elektrību vajadzīgajā daudzumā var saražot biomasas koģenerācijas stacijas. Ja to kombinēs ar citiem enerģijas ieguves avotiem - vēju, sauli, ģeoterminālo un paralēli uzlabos energoefektivitāti, piemēram siltinot mājokļus, tad līdz 2050. gadam Lietuva nodrošinās enerģētisko neatkarību bez atomelektrostacijas celtniecības."
Ar bioenerģiju vien nevarēs atrisināt Lietuvas lielo pilsētu siltumapgādes problēmas - tā savukārt uzskata akadēmiķis, atomenerģijas eksperts Jurgis Vilemas. Viņaprāt vairāk būs jādomā arī par termoelektrostacijām. Kā labu piemēru Lietuvas zinātnieks min Rīgas TEC2 otras kārtas celtniecību un atzīst, ka tā ir kopīga tendence visā Baltijā - modernizēt un palielināt jaudu esošajiem enerģijas ražotājiem.
Vilemas: "Pie tam Baltijai apkārt ir enerģijas ražošanas lielvalstis - tādas kā Krievija, Skandināvija, Vācija, Polija, no kurām varēs iepirkt trūkstošo elektroenerģiju. Dažādos enerģijas avotus liekot kopā, Baltija varēs iztiekt bez atomenerģijas stacijas būvniecības Visaginā. Pie tam visām Baltijas valstīm nav izpildītas Eiropas savienības prasības par vēja enerģijas izmantošanu." Arī pēc viņa domām milzīgas naudas ieguldīšana vienā - Visaginas projektā - Baltijai neattaisnojas. Pie tam pagaidām nav vērojama tendence, ka pie mums pieaugtu elektroenerģijas patēriņš. Iemesls tam esot iedzīvotāju skaita samazināšanās, tāpat Baltijā nav plānos celt arī kādu lielu uzņēmumu, kas varētu patērēt daudz enerģijas.
