Paredzēts, ka nākamajā nedēļā uz sēdi sanāks premjerministra Aļģirda Butkeviča vadītā komisija, kas decembrī tika izveidota elektroenerģijas ražošanas, sinhronizācijas un tirgus jautājumu risināšanai.
Līdztekus citiem jautājumiem komisijai līdz 1.februārim jāizstrādā un jāiesniedz valdībai rīcības plāns jaunās spēkstacijas projekta konkurētspējai veicināšanai. Februāra sākumā Igaunijā paredzēta Baltijas Ministru padomes sēde, un līdz tam Lietuvai jānoformulē skaidra nostāja.
"Februārī Ministru padomes sēdē mēs jau sniegsim noteiktu nostāju attiecībā uz Baltijas valstu enerģētikas tirgus izveidi. Tiks runāts arī par sinhronizācijas sistēmas ieviešanu, lai savienotu Baltijas valstis ar Rietumu energotīkliem. Un trešā daļa skars atomelektrostaciju, jo pagaidām atbildi no partneriem vēl neesam saņēmuši," Butkevičs šonedēļ izteicies radiostacijai "Žiniu radijas".
Enerģiska izšķiršanās Lietuvai nepieciešama pirmām kārtām tāpēc, lai projekta partneri nevarētu to vairs apsūdzēt neizlēmībā, spriež izdevums. Tā uzrunātie avoti pauduši viedokli, ka Lietuvu par gausumu un nespēju izšķirties visvairāk kritizējuši igauņu sarunvedēji, taču patiesībā projektu visvairāk esot bremzējuši tieši paši igauņi.
Projekta stratēģiskais investors - Japānas kompānija "Hitachi" - ne vien piekritis daļu sava aizdevuma ar likmi 4,3% gadā atdot projekta reģionālajiem partneriem, bet arī varētu atvēlēt Japānas valdības atbalstu par tehnoloģiju eksportu. Cerēt uz vēl labākiem noteikumiem, šķiet, nav reāli, bet neizmantot pacietīgo japāņu piedāvājumus nebūtu gudri, norāda "EnergyMarket.lt".
Kā skaidro izdevums, politiķu runas, ka projekts kļuvis krietni lētāks, tādēļ to varot uzlūkot gluži kā jaunu, var nozīmēt vienīgi to, ka gada laikā Lietuvas valdība nākusi pie atziņas, ka atomelektrostacija Lietuvai ir vitāli nepieciešama.
Apskatnieki domā, ka šādu taktiku Lietuvas valdošā koalīcija izraudzījusies vien tādēļ, lai varētu atgriezties pie AES projekta, kas referendumā nesaņēma tautas atbalstu, - sak, tagad projekts ir lētāks un būtu jānoskaidro tautas viedoklis vēlreiz, jo iepriekšējais referendums esot bijusi kļūda.
Tikmēr daļa politiķu un neatkarīgo elektroenerģijas piegādātāju uzskata, ka pavērsienu izraisījusi elektroenerģijas cenu krīze.
Kā jau ziņots, sākotnēji bija paredzēts, ka Lietuva, kas 2009.gadā slēdza Ignalinas atomelektrostaciju, kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm un Poliju 2015.gadā sāks celt jauno Visaginas AES un pabeigs to līdz 2020.-2021.gadam. Kopš 2011.gada nogalē no dalības AES projektā atteicās Polija, tajā palikušas Lietuva, Latvija, Igaunija un stratēģiskā investore "Hitachi", taču Igaunijas attieksme pret projektu kļūst aizvien atturīgāka, bet Lietuvas politiķi pieļāvuši iespēju atkal piesaistīt tam Poliju.
