„Viss - Soči, viss PR - ka šī ir „jauna, pievilcīga Krievija”, tad tagad tas viss ir sabojāts. Krievija saprot, ka viņa ir iemaisījusies spēlē, no kuras nav tik viegli iznākt ārā,” pauda Sprūds. Tādējādi Krievija sev pati ir kaitējusi. „Vissāpīgākais, kas sitīs Krieviju, būs kabata. Putinam ir divi pīlāri: patriotiskais karogs un vietējās sabiedrības labklājība (..) Krievija ir nevis 21.gadsimta, bet 19.gadsimta valsts, kurā investēt ir ļoti nedroši,” sacīja Sprūds.
Savukārt Saeimas Ārpolitikas komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš norādīja, ka Krievijai ir bīstami Krimu atstāt kā daļēji vai pilnīgi neatkarīgu valsti. Turpat netālu ir Ingušija, Čečenija, kas arī grib lielāku patstāvību. Tāpat Krievijas rubļa vērtība mazinās, uzsvēra Kalniņš, norādot, uz viena no Sprūda minētā pīlāra iespējamo sagrīļošanos.
Jau ziņots, ka pirmdien Krievijas militārpersonas turpināja provokācijas Krimas Autonomajā republikā, kā arī ārpus tās. Krievu karavīri ar mainīgām sekmēm mēģina ieņemt stratēģiski svarīgus militāros objektus, kā arī pārvilināt ukraiņu karavīrus savās rindās. Tikmēr Krievijas militāristu darbības Ukrainā jau asi nosodījušas septiņas pasaules ekonomiski attīstītākās valstis, kā arī vairāku ārvalstu līderi.
Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
