Vai ir iespējams pašreizējo “Brexit” sarunu gaitu un garu atspoguļot vienā fotogrāfijā? Kā uzskata vairāki Eiropas mediji un īpaši sociālo tīklu lietotāji – ir. Runa ir par fotogrāfiju (attēls raksta sākumā), kurā redzami pagājušajā nedēļā notikušās “Brexit” sarunu kārtas vadītāji – Eiropas Komisijas ieceltais sarunvedējs Mišels Barnjē un par “Brexit” atbildīgais britu ministrs Deivids Deiviss un viņu palīgi. Komentētāji aicina pievērst uzmanību nevis pašiem smaidīgajiem sarunvedējiem, bet gan galdam, pie kura viņi sēž – Eiropas delegācijas pārstāvjiem katram priekšā ir bieza mape ar dokumentiem, kamēr britu pusē tikai vienam palīgam ir piezīmju blociņš un pildspalva. Par ko gan tas varēt liecināt?
Tas, ka sarunas nenorit gluži tik raiti, kā gribētos cerēt, patiesībā kļuva saprotams jau stundu pēc to sākuma, kad Deiviss pēc aptuveni 15 minūšu ilgām sarunām ar Barnjē aizlidoja atpakaļ uz Londonu, atstājot sarunas savu vietnieku rokās.
Nepilnu dienu vēlāk Barnjē paziņoja, ka no sarunām būs maza jēga līdz brīdim, kamēr Lielbritānija nopietni neattieksies pret tā dēvēto “šķiršanās rēķinu” jeb finansiālajām saistībām pret ES pēc bloka pamešanas.
Barnjē atkārtoti uzsvēris, ka šis jautājums ir prioritārs un līdz brīdim, kamēr tas netiks atrisināts, sarunas faktiski var iesaldēt.
“Es iepriekš esmu teicis, ka vēlos identificēt tos punktus, kuros mūsu domas saskan un kuros atšķiras,” sacīja Barnjē. “Šonedēļ tas kļuva iespējams tajos jautājumos, kur bija skaidra Lielbritānijas pozīcija. Taču finanšu saistību risināšanas ziņā šī skaidrība ir nepietiekama. Lielbritānijas pozīcijas skaidrošana ir ārkārtīgi nepieciešama, lai turpinātu sarunas un panāktu ievērojamu progresu, jo finanšu sadaļa nav atraujama no pārējām izstāšanās sarunu daļām. Mēs vēlamies, lai Lielbritānijas izstāšanās notiktu organizēti un to iespējams panākt tikai tad, ja ir sakārtoti arī visi rēķini,” norādīja Barnjē.
Paralēli finansiālajām saistībām šo sarunu
uzmanības centrā bija jautājumi par Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu un Eiropas valstī dzīvojošo britu tiesībām pēc “Brexit”, kā arī jautājums par Ziemeļīrijas un Īrijas robežu.
Jautājumā par pilsoņu tiesībām abām sarunās iesaistītajām pusēm fundamentāli atšķiras viedokļi pat par fundamentālajām atšķirībām, kas ir to starpā. Sarunvedēji ir izstrādājuši tā dēvēto luksofora sistēmu, kurā tiek atzīmēts progress atsevišķu jautājumu risināšanā. Pašlaik puse jeb 22 no 44 jomām ir atzīmētas kā zaļas, jeb atrisinātas, astoņas ir dzeltenas, bet 14 sarkanas. Tas nozīmē, ka gluži par progresa trūkumu runāt nedrīkst, taču priekšā ir vēl ļoti ilgs diskusiju posms.
Sagaidāms, ka viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem būs jautājums par Eiropas Tiesas lomu. Brisele pieprasa, lai bloka pilsoņu tiesības Lielbritānijā aizsargātu Eiropas Tiesa, taču Londona šādu prasību uzskata par bezprecedenta mēģinājumu uzspiest ārzemju tiesas lēmumus trešajai valstij. Lai arī šī Londonas nostāja nav bijis noslēpums jau ilgāku laiku, pagājušajā nedēļā šis jautājums atkal aktivizējoties, Lielbritānijai paužot apņemšanos veikt aptuveni trīs miljonu ES pilsoņu kriminālās pagātnes pārbaudes pastāvīgā statusa iegūšanai Lielbritānijā. Apvienotā Karaliste arī uzskata, ka pārvietošanās tiesību atņemšana britu pilsoņiem ES ir uzskatāma par nevienlīdzīgu attieksmi. Nedēļas laikā gan izskanēja ziņas, ka ceļošanas brīvība paliks spēkā arī pārejas laikā pēc “Brexit”, taču pagaidām nav skaidrs, vai tie būs divi, četri vai vairāk gadi.
Atsevišķi eksperti gan norāda, ka, iespējams, lielie iebildumi pret Eiropas Tiesu varētu būt saistīti ar britu politiķu, tostarp pašas premjerministres Terēzas Mejas, nespēju atšķirt Eiropas Tiesu, kas uzrauga likumu vienādu piemērošanu visās ES valstīs, no Eiropas Cilvēktiesību tiesas, kas izskata individuālas lietas par pilsoņu un politisko tiesību pārkāpumiem.
Kā norāda Eiropas Komisijas pārstāvji, sarunu otrās kārtas galvenais uzdevums ir bijis tuvāk iepazīties ar abu pušu piedāvājumiem, bet nākamajās kārtās jau nepieciešami prasītie skaidrojumi. Pagaidām nav zināms, kad šāda nākamā sarunu kārta varētu notikt. Jāatgādina, ka oktobrī ir plānots uzsākt ES un Lielbritānijas sarunas arī par ekonomisko sadarbību, līdz kurām līdz šim izvirzītajos prioritārajos jautājumos būtu jāpanāk lielāka skaidrība. Taču atsevišķi eksperti prognozē, ka esošo domstarpību pārvarēšanai ar tikšanos reizi mēnesī varētu nepietikt.
