Pusdiena

Pusdiena 20.07.2017

Pusdiena

Eksperti NEPLP pēdējo dienu lēmumus saista ar neizpratni par komerctiesībām

Pēc pirmajām «Brexit» sarunām arvien aktuāli daudzi «karstie» jautājumi

Pēc pirmajām «Brexit» sarunām arvien aktuāli «karstie» jautājumi – pilsoņu tiesības un britu iemaksas ES budžetā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ceturtdien, 20. jūlijā, noslēdzas pirmā Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sarunu kārta par „Brexit”. Šīs sarunas, kas paredzētas reizi mēnesī, vairākas dienas norisinājās Briselē. Ceturtdien gaida arī plašāku ziņojumu par to iznākumu, taču, kā izskanējis iepriekš, strauju notikumu gaitu tajās prognozēt nevar. Galdā arvien ir jautājumi par pilsoņu tiesībām pēc "Brexit", Lielbritānijas pienākumiem veikt iemaksas ES budžetā un robežas ar kaimiņvalsti Īriju, proti, cik stingrām tām būs būt.

''Konstruktīvs'', ''pieklājīgs'' un ''visā visumā labs sākums'' – šādi ir pirmie vērtējumi šonedēļ aizvadītajām pirmajām pamatīgajām ''Brexit'' sarunām, kas sākās pirmdien un noslēdzas ceturtdien, 20. jūlijā.

Neviena no iesaistītajām pusēm plašākos komentāros neielaidās, vien norādīja, ka abas puses ir ieguvušas lielāku izpratni par argumentiem pat tad, ja ne visam piekrīt. 

Sarunvedis no ES puses Mišels Barnjē un no Lielbritānijas puses ''Brexit'' ministrs Deivids Deiviss ceturtdien, 20. jūlijā, no rīta atkal tikās Briselē, kur gaidīja viņu plašāku vēstījumu, bet visas šīs dienas ir strādājušas abu pušu izveidotās darba grupas.

"Kopumā mani iedrošina progress, kuru esam panākuši. Esam sapratuši viens otra pozīcijas pilsoņu tiesību, finansiālā rēķina un robežas jautājumos.

Pēc pirmās sarunu kārtas Lielbritānija publicēja savu nostāju pret pilsoņu tiesībām. Šīs nedēļas sarunas demonstrējušas nopietnu un godīgu piedāvājumu, esam apskatījuši viens otra piedāvājumus un identificējuši konkrētas lietas, kurās viens otram piekrītam. Bet pārējie jautājumi tiks apspriesti nākamajā kārtā," vēlāk atzina Deiviss.

Arī ES pārstāvis Barnjē sarunas raksturoja kā konstruktīvas, bet norādīja, ka britiem nepieciešams definēt savas pozīcijas arī pārējos jautājumos.

Kā vēsta ziņu aģentūra ''Reuters'', no Lielbritānijas puses sarunās piedalās 98 cilvēku liela komanda, bet no ES - 40.

Galdā arvien ir jautājumi par pilsoņu tiesībām pēc ''Brexit'', Lielbritānijas pienākumiem veikt iemaksas ES budžetā un robežas ar kaimiņvalsti Īriju.

Ja robežjautājums ar Īriju, kas ārkārtīgi satrauc abās salas pusēs – Lielbritānijai piederošajā Ziemeļīrijā un Īrijas Republikā dzīvojošos cilvēkus, virzās uz priekšu bez lieka skaļuma un strīdiem, tad ar ES un britu pilsoņu tiesībām un Apvienotās Karalistes iemaksām bloka budžetā joprojām ir sarežģītāk.

Briselei nepatīk britu valdības piedāvājums ES pilsoņiem. Tā šajā piedāvājumā saskata daudz neizdevīgākus nosacījumus, nekā Brisele piedāvā britiem. Savukārt Londona joprojām ir kategoriski pret Briseles aprēķiniem par joprojām kā dalībvalstij veicamajām iemaksām bloka budžetā.

Naudas jautājumi reti kuru atstāj vienaldzīgu, un savu viedokli šajā ziņā paudis arī Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemērs, uzstājoties Francijas parlamenta ekonomikas komitejā.

''Es runāšu britu premjerministres Mārgaretas Tečeres vārdiem: „Mēs gribam mūsu naudu atpakaļ!” Vienmēr var diskutēt par summu, taču tas, ka Lielbritānijai ir jāsamaksā Eiropas Savienības budžetā tai pienākošā daļa, ir neapgāžams fakts, un tikai tad varēs sākties tālākas sarunas par tālākajām Eiropas Savienības un Lielbritānijas attiecībām,'' tā Bruno Lemērs.

Iepriekš bija izskanējušas ziņas, ka Lielbritānijai nāktos šķirties no līdz pat 60 miljardiem eiro.

Lai ''Brexit'' sarunas varētu virzīties pēc plāna un noslēgties divos gados, oktobrī abām pusēm būtu jātiek skaidrībā ar visiem šiem trim karstākajiem jautājumiem.

Tikai tad varēs sākties sarunas par to, kā ES un Lielbritānija visās jomās un būtiskākajos sektoros veidos attiecības jau pēc atdalīšanās.

Arī politologs Aldis Austers Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" sacīja, ka līdz šim notikušās sarunas ir bijušas tikai "iesildīšanās" lielākām sarunām. Patlaban secinājumus ir izdarīt pāragri.

Toties politologs Jānis Kapustāns raidījumam pauda bažas par to, kā attīstīsies attiecības starp Īriju un Lielbritāniju un notikumi Ziemeļīrijā. Patlaban Lielbritānijai un Īrijai ir atvērta robeža, un abas valsts to vēlas saglabāt. Taču, ja briti grib pārtraukt imigrāciju uz Lielbritāniju, tad viņiem līdz ar aizliegumu vairs nepieļaut brīvu darbaspēka kustību, ir jāiziet arī no brīvas tirdzniecības zonas. Tas savukārt nozīmē, ka robeža ar Īriju būs jāatjauno. Taču tas var atjaunot pirms 19 gadiem apturēto vardarbību Ziemeļīrijā.

Jau ziņots, ka pirms gada jūnijā Lielbritānijā notika toreizējā premjerministra Deivida Kamerona priekšvēlēšanu kampaņā apsolītais referendums par turpmākajām attiecībām ar ES. Ar nelielu pārsvaru – teju 51,9% balsoja „par” izstāšanos, 48,1% – „pret”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti