Otrdien noslēgtā Krievijas un Ukrainas vienošanās par gāzes cenu samazināšanu un 15 miljardu dolāru kredīta piešķiršanu ir izraisījusi daudz diskusiju par to, kādi ir patiesie šādas vienošanās mērķi.
Opozīcijas pārstāvji apgalvo, ka Ukraina ir pārdevusies Krievijai un faktiski ir notikusi krasa kursa maiņa no Eiropas pretī Muitas savienībai.
Opozīcija arī norāda, ka Krievija noteikti nenodarbojas ar labdarību un ir nepieciešams noskaidrot patiesos vienošanās noteikumus.
Kā intervijā ukraiņu radiostacijai „Radio Svoboda" paudis enerģētikas jautājumu eksperts Aleksandrs Narbuts, visticamāk, runa ir par stratēģiski svarīgo objektu ieķīlāšanu. „Putina kungs norādīja, ka šī ir pagaidu cena. Uz kādu gāzes apjomu tā attiecināma, arī nav skaidrs. Acīmredzot, šis pagaidu variants ir saistīts ar to, ka nav nodrošināti tie apstākļi, kas ļautu iegūt daudz noturīgākas garantijas gāzes saņemšanai par šādu cenu. Bet par garantiju var kļūt tādas konstrukcijas, kādas mēs esam redzējuši jau Baltkrievijas gadījumā," pauda Narbuts.
Aiz visa šī, visticamāk, slēpjas idejas par konsorciju. Bet aiz tā - plāni iegūt pilnīgu un neatgriezenisku kontroli pār maģistrālajiem gāzesvadiem un pazemes gāzes krātuvēm," secināja eksperts.
Savukārt citi eksperti norāda, ka aiz gāzes cenu pazemināšanas stāv tieši Vladimirs Putins, jo kompānija „Gazprom" līdz pēdējam brīdim šādu iespēju noraidīja. Arī ASV bāzētās kompānijas „East European Gas Analysis" prezidents Mihails Korčemkins ir pārliecināts, ka vienošanās nav caurskatāma un tā ir īslaicīga, jo tādējādi Maskavai būs iespēja turēt Ukrainu īsā pavadā: „No politiskā skatu punkta pagaidu atlaides ir daudz izdevīgākas nekā pilnīgas izmaiņas līgumā, jo gāzes cenas samazināšana ļaus Krievijai turēt Ukrainu īsā pavadā. Līdzko Ukraina Krievijas acīs sāks slikti uzvesties, atlaides nekavējoties pazudīs."
Šeit ir svarīgi nevis tas, ko ieguva Krievija, bet gan tas, ko neieguva Eiropa. Krievijas galvenais mērķis bija un ir nepieļaut Ukrainas tuvināšanos Eiropas Savienībai," pārliecināts ir Mihails Korčemkins.
Vairums ekspertu ir vienisprātis, ka arī Maskava labi apzinās, ka līdz šim Ukrainā īstenotās reformas neļaus Ukrainai pievienoties Muitas savienībai. Ekonomists un bijušais vicepremjers Vladimirs Lanovojs ir pārliecināts, ka otrdien panāktā vienošanās ir vērtējama dažādi: „Pluss ir tāds, ka nenotiks šī gada beigās vai nākamā sākumā plānotais Ukrainas vērtspapīru defolts starptautiskajos tirgos. Tas būtu nozīmējis grivnas devalvāciju un situācijas pasliktināšanos Ukrainā. Šis gan ir vienīgais pluss. Negatīvi ir vērtējams tas, ka par 15 miljardiem dolāru nedrīkst ziedot valsts suverenitāti. Maskavas izteikumi par nepieciešamību koordinēt abu valstu ārpolitiku faktiski nozīmē pakļaušanos šajā sfērā Maskavai. Tas attiecas gan uz ekonomisko sadarbību un integrāciju, gan uz politisko nostāju un citiem jautājumiem."
Krievijas un Ukrainas vienošanos komentējuši arī daudzi ārvalstu diplomāti. ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle uzsvēris, ka Eiropa vienmēr ir atbalstījusi tirdzniecības saišu saglabāšanu starp Krieviju un Ukrainu, paužot cerību, ka panāktā vienošanās nebūs pretrunā ar asociācijas līgumā uzņemtajām saistībām.
Savukārt Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts paudis pārliecību, ka Krievijas piešķirtais kredīts apturēs Ukrainas ekonomiskās reformas un kavēs eiropeisko modernizāciju. Vācijas jaunais ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paudis nožēlu, ka Krievija ir izmantojusi Ukrainas slikto ekonomisko stāvokli savās interesēs.
ASV administrācija norādījusi, ka Krievijas un Ukrainas vienošanās ir pretrunā ar tautas interesēm. Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka ASV kongresā ir iesniegta rezolūcija par sankciju ieviešanu pret Ukrainas vadību.
