Attiecībā uz Austrumeiropu, viņa uzsvēra, ka ES cenšas uzturēt attiecības arī ar valstīm, kur pilnībā nevalda demokrātija - Armēniju, Baltkrieviju un Azerbaidžānu. Tiesa, tieši šis fakts, šīs attiecības padara sarežģītākas.
Viņa gan atzina, ka atsevišķas valstis, piemēram, Baltkrievija un Armēnija, pat vairāk varētu sliekties uz sadarbību ar Eirāzijas savienību. To sekmē gan Krievijas politiskais spiediens, gan Krievijas piedāvātie gāzes iepirkuma atvieglojumi. Tas gan neuzlabo šo valstu ekonomisko stāvokli, piemēram, Armēnijai tas arvien ir smags. Turklāt sadarbība ar Krieviju mudina Armēniju turpināt ražot konkurētnespējīgas preces, kurām savu tirgu atver Krievija, nevis ES.
Toties attiecībā uz Ziemeļāfriku lielākas bažas rada tur esošo valstu savstarpējās sliktās attiecības un ne visai labā ekonomiskā situācija. Iespējams, ka ES arī pietrūkst izvērtējuma par tur notiekošo.
Vērtējot kopumā ES kaimiņu politiku, viņa norādīja, ka to var skatīt dažādi. Tomēr, iespējams, ja nebūtu šādas ES kaimiņu politikas, ES dalībvalstu robežu tuvumā būtu vairāk nedemokrātisku robežu tuvumā.
