EK izstrādājusi mākslīgā intelekta izmantošanas ētikas vadlīniju principus

Lai stiprinātu sabiedrības uzticību mākslīgajam intelektam, Eiropas Komisija (EK) aicina tehnoloģiju radītājus un ieviesējus īstenot ētikas vadlīniju principus. Tie ietver cilvēku autonomijas saglabāšanu, personas datu aizsardzību, kā arī sabiedrības un vides labklājības ievērošanu. Šovasar EK sāks izmēģinājuma posmu, iesaistot uzņēmumus un pētniecības institūtus. Mērķis ir Eiropas Savienībā veicināt savu ētikā balstītu mākslīgā intelekta nozari, kas gan patlaban ir atpalikusi no Ķīnas un ASV attīstības.

EK izstrādājusi mākslīgā intelekta izmantošanas ētikas vadlīniju principusSintija Ambote

    Strauji attīstoties mākslīgā intelekta un robotikas industrijai, tā var noderēt veselības aprūpē, enerģijas patēriņā, automobiļu drošumā, lauksaimniecībā, klimata pārmaiņu iegrožošanā vai finansiālā riska pārvaldībā. Tomēr Eiropas Komisija norāda, ka robotikas attīstība ir saistīta ar jaunām problēmām un rada juridiskus un ētiskus jautājumus. Tādēļ, turpinot pērn komisijas iecelto neatkarīgo ekspertu grupas darbu, plānots sākt praksē iedzīvināt mākslīgā intelekta izstrādes un izmantošanas ētikas vadlīnijas, lai vairotu sabiedrības uzticību, skaidro Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāre Marija Gabriela:

    ''Cilvēkiem vienmēr jābūt informētiem, ja viņi saskaras ar algoritmu cilvēka vietā. Turklāt lēmumiem, kurus pieņem algoritms, jābūt pārbaudāmiem un izskaidrojamiem. Un visbeidzot, vienmēr ir jābūt cilvēkam, kurš ir atbildīgs un var mainīt algoritma lēmumu. Tāpat vēl viens nosacījums ir daudzveidība. Jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izvairītos no nepamatotas diskriminācijas.''

    Eiropas Komisija aicina uzņēmumus un pētniecības institūtus iepazīties ar jauno sarakstu, kas papildina ētikas vadlīnijas. Ziņojumā teikts, ka uzticamam mākslīgajam intelektam būtu jāatbilst vairākām pamatprasībām – sistēmas nedrīkst mazināt vai ierobežot cilvēka patstāvību; iedzīvotājiem jāspēj pilnībā kontrolēt savus datus un sistēmas tos nevar izmantot pret viņiem pašiem vai diskriminēšanai; tāpat jāgādā, lai mākslīgā intelekta sistēmas būtu izsekojamas, tehniski noturīgas un drošas. Turklāt

    mākslīgā intelekta tehnoloģijas jāizmanto tam, lai veicinātu pozitīvas sociālās pārmaiņas, ilgtspēju un ekoloģisko atbildību.

    ''Šīs vadlīnijas nodrošina arī ieinteresētajām personām iespēju pārbaudīt, vai ir izpildīti septiņi ētiska mākslīgā intelekta nosacījumi. Komisija uzsāks izmēģinājuma posmu, lai vajadzības gadījumā pārbaudītu un pielāgotu tos. Tādēļ es aicinu visas ieinteresētās puses piedalīties un pārbaudīt šos nosacījumus praksē jau no jūnija beigām. Pārbaužu rezultāti tiks analizēti 2020. gada sākumā, lai precizētu vadlīnijas. Līdztekus mēs arī apmainīsimies un sadarbosimies ar ieinteresētajām trešajām valstīm, lai radītu pēc iespējas plašāku vienprātību par ētisku sistēmu mākslīgā intelekta izmantošanai starptautiskā līmenī,'' skaidro Gabriela.

    Jau tagad uzņēmumi, valsts pārvaldes iestādes un organizācijas var pierakstīties Eiropas Mākslīgā intelekta aliansē un saņemt paziņojumu, kad izmēģinājums sāksies. Šodienas plānu realizēšanu paredz iepriekš pieņemtā mākslīgā intelekta stratēģija, kuras mērķis ir nākamo desmit gadu laikā par vismaz līdz 20 miljardiem eiro gadā palielināt publiskās un privātās investīcijas mākslīgā intelekta jomā, kā arī panākt uzticēšanos tam.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti