Krievijas izraisītais karš Ukrainā radījis lielu bēgļu plūsmu uz Eiropu. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bēgļu aģentūra līdz decembra sākumam kā pagaidu aizsardzības meklētājus bija reģistrējusi aptuveni 4,8 miljonus cilvēku. Tomēr Eiropā cenšas iekļūt cilvēki ne tikai no Ukrainas. Aģentūra "Frontex" sagaida, ka migrācijas spiediens vismaz līdz 2032. gadam turpinās pieaugt.
Arī 2023. gadā Eiropas Savienība turpinās meklēt risinājumus solidāras patvēruma politikas ieviešanai, kas gan nesolās būt viegli, jo sarunas līdz šim bijušas smagas.
Eiropas Savienības iekšlietu ministri brīdinājumus par migrantu skaita pieaugumu ir uztvēruši nopietni un gada pēdējā sanāksmē Briselē solījuši 2023. gadā vēlreiz pastiprināt savus līdz šim neauglīgos centienus nonākt pie solidāras patvēruma politikas ieviešanas.
Gaidāms, ka gada pirmajā pusē Zviedrijas prezidentūra Eiropas Savienībā centīsies panākt progresu patvēruma reformās un robežu pārvaldībā – tēmās, par kurām ministri nespēj vienoties gadiem ilgi. Taču izskan viedokļi, ka domstarpības starp valstīm, kas vēlas vēl vairāk ierobežot migrantu iekļūšanu blokā, un tām, kas joprojām ir gatavas tos uzņemt, arī šogad nebūs iespējams atrisināt.
