Tas sakrīt ar pamatīgu Covid-19 uzliesmojumu, ko izraisīja strauja ierobežojumu atcelšana Ķīnā. Līdz ar to gan Eiropā, gan citviet pasaulē izskan bažas par iespējamo jaunu vīrusa paveidu izplatību.
Eiropā šobrīd valda atšķirīga pieeja pret ceļotājiem no Ķīnas. Piemēram, Itālija un Francija prasa uzrādīt negatīvus Covid-19 testus.
Līdzīgas prasības izteikušas arī citas pasaules valstis, piemēram, ASV, Kanāda un Japāna.
Savukārt Beļģijas varasiestādes ir paziņojušas, ka pārbaudīs no Ķīnas atlidojušo lidmašīnu kanalizācijas ūdeni, lai saprastu, vai nav radies kāds jauns koronavīrusa paveids.
Tiek uzskatīts, ka Ķīna, visticamāk, slēpj patiesos saslimšanas datus savā valstī un laicīgi nebūs gatava atzīt arī jaunā vīrusa paveida rašanos.
Viens no Ķīnas lielpilsētas Šanhajas vadošajiem Covid-19 ekspertiem izteicies, ka ar koronavīrusu varētu būt inficējušies līdz pat 70% no 25 miljoniem šīs lielpilsētas iedzīvotāju.
Ķīnas varasiestādes apgalvo, ka kopš decembra sākuma Ķīnā ar kovidu miruši tikai 22 cilvēki. Tagad tiek izmantota daudz šaurāka "ar Covid-19 mirušo" definīcija: šajā statistikā ieskaita tikai tos, kas miruši tieši ar kovida komplikācijām, nevis pacientus, kam kovids saasināja citas slimības.
Britu veselības datu analīzes uzņēmums "Airfinity" gan pieļāvis, ka patiesībā kovids Ķīnā nonāvē līdz pat 9000 cilvēku dienā.
Trešdien Briselē notiks Eiropas Savienības valstu ekspertu sēde, lai mēģinātu rast kopīgu atbildi.
Pekina ir nosodījusi ārvalstu prasības pēc Covid-19 testiem ieceļotājiem no Ķīnas un brīdinājusi, ka rīkos pretpasākumus. Tiesa, pagaidām tos neprecizē.
"Dažu valstu pieņemtajiem ieceļošanas ierobežojumiem, kuru mērķis ir Ķīna, trūkst zinātniska pamata, un dažas prakses ir pārmērīgas," pavēstīja Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve Mao Nina.
"Mēs stingri iebilstam pret mēģinājumiem manipulēt ar Covid-19 pasākumiem politiskos nolūkos un veiksim pretpasākumus, pamatojoties uz savstarpīguma principu."
