Eiropas Savienība kļuvusi kritiskāka pret Ķīnu

Ķīnas un Eiropas Savienības (ES) līderi 14. septembrī videokonferencē spriedīs par divpusējām tirdzniecības attiecībām. Virtuālais samits notiks laikā, kad pieaug saspīlējums starp Rietumiem un Ķīnu saistībā ar Pekinas agresīvo politiku Honkongā un vēršanos pret islāmticīgo uiguru minoritāti. Eiropa līdz šim izvairījās stingri nostāties pret Ķīnu, lai nekaitētu ekonomiskajām attiecībām. Tomēr šķiet, ka eiropiešu nostāja ir mainījusies.

Eiropas Savienība kļuvusi kritiskāka pret ĶīnuUldis Ķezberis

ES un Ķīna jau septīto gadu turpina sarunas par tirdzniecības un investīciju līgumu. Pekina ir paziņojusi, ka vienošanos varētu noslēgt līdz šī gada beigām. Turpretī ES amatpersonas norāda, ka joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu. Bloks nevēlas piekrist nelabvēlīgiem nosacījumiem tikai tāpēc, lai varētu pēc iespējas drīzāk parakstīt vienošanos.

Brisele vēlas, lai Pekina uzlabotu Eiropas uzņēmumu pieeju Ķīnas tirgum, samazinātu subsīdijas valsts kontrolētajiem uzņēmumiem, kā arī apņemtos aizsargāt intelektuālo īpašumu.

Šodien Vācijas pilsētā Leipcigā vajadzēja notikt 27 ES dalībvalstu vadītāju un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina sarunām par turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Taču koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ klātienes samitu nācās atlikt.

Tā vietā notiks videokonference, kurā piedalīsies Eiropas Komosijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas prezidents Šarls Mišels, ES prezidējošās dalībvalsts Vācijas kanclere Angela Merkele un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins.

ES un Ķīnas attiecības ietekmē arvien pieaugošā spriedze starp ASV un Ķīnu. Abām lielvarām ir nopietnas domstarpības saistībā ar tirdzniecību, cilvēktiesībām un Covid-19 koronavīrusa izcelsmi. Šajā milžu sadursmē ES nav vienkārši skatītājs no malas. To apliecināja ASV valsts sekretāra Maika Pompeo un Ķīnas ārlietu ministra Vana Ji nesenās vizītes vairāku Eiropas valstu galvaspilsētās.

ASV Vācijas Māršala fonda eksperts Noa Barkins norāda, ka ES ir nonākusi ļoti neērtā pozīcijā, taču šķietot, ka blokam transatlantiskās saites joprojām ir daudz būtiskākas par ķīniešu investīcijām.

“Eiropa nevēlas ar varu izvēlēties starp Ķīnu un ASV. Eiropa, un jo īpaši Vācija, ir ārkārtīgi atkarīga no ASV drošības jomā. Vienlaikus tai ir tuvas ekonomiskās attiecības ar Ķīnu. Taču pēdējos mēnešos Eiropā ir pieaugusi neapmierinātība ar Ķīnu Honkongas dēļ. Pekinas lēmums ieviest nacionālās drošības likumu Honkongā, vēršanās pret žurnālistiem, demokrātijas aizstāvju aresti un Honkongas likumdevēja vēlēšanu atlikšana ir pasliktinājusi noskaņojumu Eiropā. Arvien biežāk izskan jautājums, vai Eiropa var sadarboties ar Ķīnu,” Barkins sacīja televīzijas kanālam “Euronews”.

Par Eiropas nostājas maiņu attiecībā pret Ķīnu liecināja Vācijas ārlietu ministra Heiko Māsa skarbie izteikumi pēc tikšanās ar Ķīnas kolēģi septembra sākumā. Viņš nosodīja Pekinas reakciju uz Čehijas parlamenta augšpalātas prezidenta Miloša Vistrčila vizīti Taivānā, ko Ķīna vēlas atgūt savā valdījumā. Ķīna paziņoja, ka čehu politiķis par savu rīcību samaksāšot “augstu cenu”. Māss sacīja, ka draudiem nav vietas ES un Ķīnas attiecībās.

Māss mudināja Ķīnu atcelt šovasar pieņemto drakonisko Honkongas nacionālās drošības likumu, kas var būtiski samazināt Honkongas autonomiju. Vācijas ārlietu ministrs arī aicināja Pekinu atļaut ANO pārstāvjiem apmeklēt Ķīnas autonomo Siņdzjanas reģionu, kur, kā apgalvo cilvēktiesību aizstāvji, varasiestādes izvērš represijas pret uiguriem un citām islāmticīgajām minoritātēm.

Sagaidāms, ka arī šodienas virtuālajā sanāksmē ES līderi Ķīnas vadītājam Sji Dzjiņpinam atgādinās par šiem jautājumiem.

Tomēr ES joprojām nav vienotas nostājas par to, kā rīkoties attiecībās ar Ķīnu.

Ja daļa dalībvalstu pieprasa būt stingrākiem pret Pekinu, lai piespiestu to uzlabot cilvēktiesību stāvokli Ķīnā, tad citas atbalsta maigāku pieeju, lai nekaitētu ekonomiskajām attiecībām.

Bijušais Honkongas parlamenta loceklis un cilvēktiesību aktīvists Natans Lavs, kurš pašlaik dzīvo Lielbritānijā, aicina ES attiecībās ar Ķīnu nenostādīt tirdzniecību augstāk par cilvēktiesībām.

“Mēs nerunājam, ka vajadzētu saraut pilnīgi visas saites ar Ķīnu. Tas ir neiespējami globalizācijas laikmetā. Bet ir svarīgi, ka Rietumi, veidojot attiecības ar Ķīnu, ciena sevi. Mums ir jāaizstāv savas vērtības, mēs nedrīkstam baidīties runāt par Ķīnai nepatīkamiem jautājumiem. Pat ja mēs ar viņiem sadarbojamies, mums ir skaļi jāiestājas par savām vērtībām,” Lavs sacīja intervijā raidsabiedrībai “Deutsche Welle”.

Analītiķi norāda, ka atšķirībā no ASV Eiropa vēlas saglabāt pragmatiskas attiecības ar Ķīnu, kuras globālā ietekme turpina pieaugt. ES uzskata, ka sadarbība ar Ķīnu būs svarīga, lai risinātu globālas problēmas, sākot ar klimata pārmaiņām un beidzot ar nākamo pandēmiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti