„Mēs esam vēsturiski redzējuši, ka pastāvīgi tiek aizliegti vairāki pesticīdi, jo ilgtermiņā tomēr ir konstatēts kaut kāds negatīvs efekts uz cilvēkiem,” saka Gatis Ābele - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. „Ņemot vērā, ka šī joma ir ārkārtīgi jauna, šie riski vēl nav pilnībā apzināti.”
Ābele pārstāv oficiālo Latvijas pozīciju, kas ir pret ģenētisko modificēto augu audzēšanu mūsu valstī. Ābele atsaucas uz Eiropas zinātnieku skepsi un ilgtermiņa pētījumu trūkumu. Tam pilnībā nepiekrīt amerikāņu zinātniece Pamela Ronalda. Viņa ir augu ģenētiķe no Kalifornijas Universitātes Deivisā, kura aktīvi strādā pie jaunu ģenētiski modificētu augu (galvenokārt rīsu) veidošanas.
(Pamela Ronalda. Foto: Artjoms Konohovs, Latvijas Radio)
Ronalda uzsver, ka ģenētiski modificētie augi pārsvarā ir izturīgāki pret dažādām slimībām un kaitēkļiem. Tos nelietojot, zemnieki bieži ir spiesti apsmidzināt ražu ar lielu pesticīdu apjomu, kas ir diezgan kaitīgi.
„Lai patērētāji varētu izdarīt savu izvēli viņiem ir nepieciešama pilna informācija. Bet, ja tiek uzskatīts, ka ģenētiski modificētie organismi ir slikti un tajā pašā laikā netiek teikts, cik daudz pesticīdu tā vietā ir bijis jāizmanto, tad es neuzskatu, ka tā ir pilnīga informācija,” norāda Ronalda.
Tomēr skepse Eiropā ir tik liela, ka Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Karels de Gihts gandrīz katrā uzrunā atkārto, ka nekāda visaptveroša atļauja ģenētiski modificēto augu ievešanai no Amerikas brīvās tirdzniecības līgumā netiks dota.
Bet tas nebūt nav viss, ne mazāka problēma ir arī citi ar pārtikas drošību saistītie jautājumi jeb sanitārās un fitosanitārās normas. Un te prātā uzreiz nāk bēdīgi slavenā vistas gaļa, kuru Amerikā dezinfekcijas nolūkos apstrādā ar šķīdumu, kas satur hloru. Amerikāņi gan uz to uzreiz atbild, ka eiropieši ar ļoti līdzīgu šķīdumu dezinficē citus pārtikas produktus.
Lūk, ASV vēstnieka Eiropas Savienībā Entonija Gardnera teiktais: „Un jūs zināt, kā mazgā salātu lapas? Ar hloru. Un cilvēki peldas baseinos ar hlorētu ūdeni. To sauc par patogēnu samazināšanas procedūru. Un šo procedūru Eiropas Savienības atbildīgie pārtikas un veselības dienesti ir atzinuši par pilnīgi drošu. Problēma ir, ka šis nav pārtikas drošības jautājums. Tas ir politisks un cilvēku uztveres jautājums.”
(Oklendas osta no kuras mandeles tiek eksportētas uz Eiropu. Artjoms Konohovs, Latvijas Radio)
Tāpat liellopus, kas augšanas laikā baroti ar hormoniem, lai tie ātrāk izaugtu, Eiropa sola arī turpmāk neielaist.
Bet ir arī citas prasības, kas atšķiras abos kontinentos. Piemēram, Amerikā, lai cīnītos ar salmonelozi, mandeļu rieksti tiek apstrādāti ar īpašām ķīmiskām vielām, kas Eiropā ir aizliegtas. Vorens Koens ir starptautiskās pārdošanas direktors mandeļriekstu kooperatīvā „Blue Diamond Almonds”, kas atrodas Kalifornijas galvaspilsētā Sakramento.
„ASV un Eiropas ražotāji strādā ļoti cieši savā starpā. Tomēr Kalifornijā mandeļu pasterizācijai mēs izmantojam apstrādi ar PPO jeb propilēna oksīdu. Tas pašreiz Eiropas Savienībā nav atļauts. Agrāk Kanādā un Japānā šāda procedūra arī nebija atļauta, bet viņi veica pētījumus un tagad tas ir atļauts. Mēs uzskatām, ka tas arī ir zināms šķērslis mūsu mandeļriekstiem, jo mēs negribam pārvadāt mandeles bez pasterizācijas,” skaidro Koens.
Tomēr jau tagad 82% no visām pasaules mandelēm nāk no Kalifornijas. Un tās masveidā tiek eksportētas arī uz Spāniju, kur vietējie uzņēmumi riekstus pārstrādā un pārdod tālāk Eiropas tirgū. Šīs mandeles tiekot pasterizētas, lietojot karstumu vai citas metodes.
(Protestētāji Briselē nemierā ar topošo ES-ASV līgumu. Foto: Artjoms Konohovs/Latvijas Radio)
Skaidrs ir viens, ka katra no šīm jomām ir ļoti specifiska. Un, lai panāktu abām pusēm pieņemamu tehnisku risinājumu šajos ārkārtīgi emocionāli jūtīgajos jautājumos, būs nepieciešamas vēl garas sarunas.
