Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Blakus lēmumus tiesas izmanto. Vai iestādes tos pilda?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Eksperti: Rīgas apzaļumošanai trūkst vienotas sistēmas

Eiropas valstis gatavojas EP vēlēšanām: nepaklausīgā Ungārija

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Ungāriju var padarīt par nozīmīgu spēlētāju Eiropā

Pēdējo gadu laikā Ungārija tiek dēvēta par vienu no Eiropas Savienības nepaklausīgajām valstīm. Pret to ir uzsākta pārkāpuma procedūra par likuma varas apdraudējumu valstī. Tikmēr Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans, ko daži pat nodēvējuši par diktatoru, atklātos konfliktos ar Eiropas Savienību iesaistīties nebaidās, asi kritizējot bloka īstenoto politiku, piemēram, migrācijas jautājumā. Par spīti domstarpībām ar Briseli, tieši nepaklausīgā Ungārija var izrādīties pat ļoti nozīmīgs spēlētājs politisko alianšu veidošanā pēc maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Latvijas Radio ar stāstu par Ungāriju aizsāk ierakstu sēriju par dalībvalstu gatavošanos Eiropas parlamenta vēlēšanām.

ĪSUMĀ:

Lai arī daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs Eiropas parlamenta vēlēšanu kampaņa tikai tagad sākas, Ungārijā tā faktiski ar pilnu jaudu aizsākās jau pērn - pēc parlamenta vēlēšanām, vai pat agrāk - Eiropas migrantu krīzes kulminācijas brīdī. Faktiski jau tobrīd bija izlemts arī šo Eiropas Parlamenta vēlēšanu iznākums. Nevienam nav ne mazāko šaubu, ka tajās uzvarēs pašlaik pie varas esošā premjerministra Viktora Orbana vadītā partija „Fidesz”. Neatbildēts gan ir jautājums, vai „Fidesz” [Eiropas Parlamentā] saglabās 12 deputātu vietas no 21, vai arī tās būs 13 vai 14?

Orbāns agrāk nekā citi Eiropas politiķi saprata, cik migrācijas jautājums būs nozīmīgs

Par spīti pārliecībai par savu uzvaru, jau kādu laiku Orbans ir "uz nažiem" ar Eiropas Savienības vadību. Tas saistīts gan ar jautājumu par likuma varas apdraudējumu Ungārijā, gan ar Eiropas īstenoto migrācijas politiku. Lai arī citos Eiropas reģionos migrācijas jautājums varbūt ir aizgājis otrajā plānā, Ungārijā tā ir priekšvēlēšanu kampaņas centrālā tēma. Kā uzskata Budapeštā bāzētā "Eiroatlantiskās integrācijas un demokrātijas centra" direktors Daniels Barta, Viktoru Orbanu var uzskatīt par ģēniju, jo viņš migrācijas tēmu ir ievirzījis sev vēlamā gulsnē.

"Pirmo reizi Eiropas vēsturē ir universāls vēstījums Eiropas līmenī. Ja mēs pašmāju politiskajās kampaņās runājam par migrāciju, pro-imigrācijas un pret-imigrācijas spēkiem, šis vēstījums atbalsosies arī citās kampaņās. Tas var atbalsoties Spānijā, Itālijā, Briselē vai kļūt par daļu no visas Eiropas kampaņas. Var uzskatīt, ka Orbans bija ģēnijs, jo viņš daudz agrāk par visiem citiem saprata, cik šis jautājums būs nozīmīgs. Viņš saprata, ka sabiedrībai nepatiks apgalvojumi par ieceļotāju sniegto kopējo labumu, jo integrācija parasti aizņem daudz laika, tā jau vairākkārt ir izgāzusies un būs daudz problēmu. Ja tu atrodies priekšgalā tiem spēkiem, kuri vēlas šo procesu apturēt pat ar radikāliem saukļiem, daudziem cilvēkiem tu būsi varonis. Pretējai pusei neatliks nekas cits, kā ieviest stingrākus un stingrākus likumdošanas risinājumus, kuri patiesībā būs ļoti tuvi paša Orbana ierosinājumiem. Un tad tu varēsi teikt, ka Tev vienmēr ir bijusi taisnība, bet viņi ir kļūdījušies. Un tieši to Orbans arī darīja," teica Barta.

Par spīti tam, ka Eiropas Savienības amatpersonas migrācijas krīzi uzskata par atrisinātu, daudziem ungāriem vēl spilgtā atmiņā ir daudzie bēgļu tūkstoši, kas vēl pirms dažiem gadiem ieceļoja Ungārijā. Barta uzsver, ka tolaik, kad bēgļu nometnes valstī stāvēja pustukšas, varas iestādes apzināti migrantus nogādāja Budapeštas centrā, tādējādi radot iedzīvotājos izjūtu, ka šī problēma ir klātesoša.

Laiks ir pagājis, bet šī sajūta ir palikusi. Un tieši tāpēc ar to ir iespējams spēlēties arī Eiropas parlamenta vēlēšanu priekšvakarā. Ļoti plašu starptautisku rezonansi izpelnījās Ungārijā izvērstā plakātu kampaņa, kurā ungāru izcelsmes amerikāņu filantrops Džordžs Soross un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers tika apsūdzēti sazvērestības īstenošanā ar mērķi pārpludināt Eiropu ar bēgļiem. Konservatīvās un valdībai simpatizējošās domnīcas „Pamattiesību centrs” direktors Miklošs Santo uzskata, ka uz papīra migrācijas krīze varbūt arī ir apsīkusi, taču patiesībā tā rada nopietnu apdraudējumu Eiropas tradicionālajām vērtībām un nacionālajām valstīm.

"Sorosa kungs vēlas pasauli redzēt kā lielu ciematu, kā atvērtu sabiedrību. Šādas sabiedrības izveidošanai Eiropā būtu jātiek vaļā no viendabīgām nācijvalstīm, izveidojot kulturāli un etniski sajauktas sabiedrības. Viņu skatījumā migrācija ir pozitīvs fenomens, kas nav jāaptur, bet ir jākontrolē. Nelikumīgā migrācija ir jāpadara likumīga. Šī plakātu kampaņa un Sorosa seja uz tās simbolizē tieši šīs atvērtās sabiedrības ideju," norādīja Santo.

Briselei pārmet tikai viena demokrātijas veida akceptēšanu

Turpinot stāstīt par demokrātiskajām vērtībām, Miklošs Santo arī akcentē, ka liela daļa Briseles politiskās elites ar demokrātiju saprot ekskluzīvi tikai liberālo demokrātiju un mēģina pasniegt liberālās vērtības kā neitrālas, taču tas tā neesot. Tā, piemēram, Eiropas institūcijas nevēlas pieņemt nekādu likumdošanu par etniskajām minoritātēm, no otras puses veicinot labvēlīgu likumdošanu migrantu vai homoseksuālu personu līdztiesības stiprināšanai.

No savas puses „Taisnīgas Politikas analīzes centra” analītiķis un Korvina universitātes politikas studiju doktorants Gergelijs Rajnais gan norāda, ka šajā priekšvēlēšanu laikā migrācijas jautājums tiešām ir nedaudz uzpūsts, taču to ir izdevīgi kultivēt arī ungāru vēsturiskās pieredzes dēļ.

""Fidesz” uzskata, ka viņi ir vienīgais īstais proeiropeiskais spēks Eiropā. Viņi uzskata, ka tieši Brisele ir antieiropeiska, jo tā ir pret Eiropas vērtībām. Šeit jāņem vērā arī Ungārijas vēsture, jo ungāriem patīk uzskatīt, ka viņi ir Eiropas glābēji, jo, kad turki mēģināja Eiropu iekarot, mēs bijām pēdējais bastions, pēdējā frontes līnija. Lai arī tā īsti nav, ungāri uzskata, ka esam viskristīgākā Eiropas valsts. Tāpēc šī ideja par to, ka mēs izglābsim Eiropu un saglabāsim to tādu, kāda tā bija, ir ļoti spēcīga. Un šī attieksme saglabāsies pat tad, ja Eiropas Savienības institūcijas turpinās vērsties pret Ungāriju," stāstīja Rajnais.

Tieši iepriekš minētie priekšvēlēšanu kampaņas plakāti, kuros ne tajā labākajā gaismā attēlots Žans Klods Junkers tiek uzskatīta par to sarkano līniju, kuras pārkāpšana aktualizēja diskusiju par to, vai tik pret Eiropu naidīgi noskaņota partija kā ungāru „Fidesz” var turpmāk atrasties Eiropas lielākajā politiskajā ģimenē – Eiropas Tautas partijā. Pēc 13. partiju aicinājuma „Fidesz” no Eiropas Tautas partijas izslēgt, tik bargs sods tomēr netika pieņemts. "Fidesz" darbība grupā gan līdz parlamenta vēlēšanām ir apturēta. Tieši šādu iznākumu prognozēja arī vairāki Latvijas Radio aptaujātie ungāru eksperti. Galvenais iemesls šādai pārliecībai – šīs vēlēšanas nesīs ļoti nozīmīgas pārmaiņas jaunajā Eiropas parlamenta sastāvā un, lai cik neērts nebūtu Viktors Orbans, viņš var izrādīties pat ļoti nozīmīgs spēlētājs.

Ungārijas "Fidesz" Eiropas Parlamentā rīkojas savādāk nekā savā dzimtenē

Šeit jāpiemin kāds interesants fakts, uz ko norāda Gergelijs Rajnajs – lai arī sakot "Fidesz” mēs tradicionāli domājam Viktoru Orbanu, "Fidesz” Ungārijā ir pilnīgi atšķirīgs no "Fidesz” Eiropas Parlamentā.

"Interesanta lieta par “Fidesz” deputātiem Eiropas parlamentā ir tāda, ka tradicionāli viņi balso saskaņā ar politiskās grupas uzstādījumiem. Tieši tāpēc Eiropas Tautas partijai patīk sadarboties ar ungāru deputātiem, bet viņi negrib attiecības ar Orbanu. Arī mūsu Eirokomisārs Tibors Navračičs pārstāv “Fidesz”, taču ir ļoti proeiropeisks un bieži vien kritisks pret Orbanu. Eiropas Savienība ar šiem cilvēkiem spēj sastrādāties, un tāpēc arī Eiropas Tautas partija šos vērtīgos sabiedrotos joprojām nav izslēgusi. Ņemot vērā, ka Eiropas Tautas partijai prognozē ievērojamu vietu samazinājumu, "Fidesz" spēs garantēt tikpat deputātu vietas. Un tāpēc pēc vēlēšanām "Fidesz" būs vēl nozīmīgāks, nekā tagad," norādīja Rajnais.

Kā uzskata Ungārijas ārpolitikas un tirdzniecības institūta asociētais pētnieks Attila Kovacs, Eiropas Tautas partijas lielākā dilemma nākamajā parlamentā būs – vai veidot alianses ar saviem tradicionālajiem sabiedrotajiem, kā sociālistiem un demokrātiem, liberāļiem vai zaļajiem, vai arī ar jauno varas centru, kas pamazām veidojas, ja tā var teikt neliberālajās, eiroskeptiski un pret pastāvošo sistēmu noskaņotajās partijās, piemēram, Itālijā vai Polijā. Pēc Kovaca domām, Eiropas tautas Partija arī turpmāk būs centrā, bet atsevišķos gadījumos varētu veidot koalīcijas arī ar šo politisko spēku.

"Vairs nebūs pašsaprotami, ka Eiropas tautas Partija sadarbojas tikai ar sociālistiem un demokrātiem vai zaļajiem. Orbans varētu būt labs starpnieks, kad Eiropas Tautas partijai būs nepieciešamas Kačinska un Salvini balsis. Viņš var būt šī saikne Eiropas Tautas partijas iekšienē, nevis kādā citā politiskajā grupā. Orbanam patīk būt ietekmīgam, taču viņš nekad nebūs un pat nevēlas būt Eiropas Komisijas vai Parlamenta prezidents. Taču viņš var būt tas cilvēks, kurš Eiropas Tautas partijai nākamajā Eiropas Parlamentā nodrošina vairākumu," norādīja Kovacs.

Savukārt Daniels Barta no "Eiroatlantiskās integrācijas un demokrātijas centra" atzīmē, ka Orbanam pēc absolūtās varas iegūšanas Ungārijā pašmāju politika vairs nav tik interesanta, viņam ir daudz svarīgāk ir ietekmēt procesus Eiropā. "Pirmo reizi Eiropas vēsturē būs nepieciešama triju partiju lielā koalīcija. Un pašlaik tā neliekas īpaši reāla. Orbans spēlē uz starpinstitucionālo krīzi, lai vājinātu Eiropas Parlamentu un Komisiju. Viņa galvenais mērķis ir stiprināt Eiropadomi. Ņemot vērā iekšējās problēmas, Eiropas Parlamenta nespēju līdz galam īstenot 7. panta procedūras pret Ungāriju, var uzskatīt, ka Orbans darbojas ļoti veiksmīgi. Un tad vēl “špicenkandidāts”, kura autoritāte ir apdraudēta, vēl pieprasa atvainoties un tā tālāk… Un tā vien liekas, ka “Fidesz” tas viss ir pie kājas. Jo galu galā ir jautājums, vai kāds no “špicenkandidātiem” vispār gūs Eiropadomes atbalstu? Mans pieļāvums ir – nekad!" tā Barta.

Arī Ungārijas opozicionāriem prognozē labus rezultātus

Bet ko šajā priekšvēlēšanu laikā domā un dara Ungārijas opozīcijas partijas? Popularitātes ziņā vislabākos rezultātus gaidāmajās vēlēšanās prognozē savulaik galēji labējai partijai "Jobbik", kura pēdējo gadu laikā gan ir ievērojami pārveidojusies, kļūstot par centriski labēju partiju. Izskan pat apgalvojumi, ka tieši "Jobbik" ir demokrātisko spēku flagmanis, jo Orbanu un “Fidesz” par demokrātiem nemaz nevarot uzskatīt. Kā norāda “Jobbik” pirmais viceprezidents un parlamenta frakcijas vadītājs, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu pirmais numurs Martons Ģoņģoši, šīs vēlēšanas tiešām būs vēsturiskas. Pēc viņa vārdiem, pēc šīm vēlēšanām Ungārija faktiski pirmo reizi pa īstam iekāps 21. gadsimtā, kurā vairs nedarbosies tradicionālais dalījums labējās vai kreisās, liberālās vai konservatīvās partijās, jo tiks veidotas pilnīgi citas alianses. "Jobbik" par savām galvenajām prioritātēm ir izvirzījuši migrāciju, atalgojuma atšķirību mazināšanu Eiropā, kā arī cīņu par etnisko minoritāšu kolektīvajām tiesībām, tostarp uz autonomiju, kā arī cīņu ar viltus ziņām.

"Eiropas Savienība liek lielu uzsvaru uz personiskajām brīvībām, piemēram, seksuālo vai reliģisko minoritāšu aizsardzību. Taču tās vienmēr ir individuālās tiesības. Ir pienācis laiks runāt par kolektīvajām tiesībām un autonomijas nozīmīgumu. Eiropā ir ļoti daudz labo piemēru – Katalonijā, Dienvidtirolē, basku zemē, Velsā, Skotijā un tā tālāk. Mums šī labā prakse ir jāatved arī uz šo reģionu, jo šeit katrā valstī ir etniskās minoritātes un katra valsts cenšas savas nacionālās prioritātes virzīt uz priekšu uz etnisko grupu rēķina," teica Ģoņģoši.

Ja pieredzējušajai partijai "Jobbik" tiek prognozētas līdz pat trijām vietām Eiropas parlamentā, salīdzinoši nesen izveidotā izteikti proeiropeiskā un liberālā partija „Kustība Momentum” savi vēl tikai gatavojas pierādīt, cerot vismaz uz vienu deputātu vietu. Momentum saraksta līdere Katalina Čeha atzīst, ka faktiski bez finansējuma un balstoties uz brīvprātīgo darbu pie pašreizējās politiskās iekārtas cīnīties ir grūti, taču mērķi ir ambiciozi.

"Mūsu galvenais uzdevums ir cīnīties pret korupciju Eiropas līmenī. Mūsu valsts no Eiropas nodokļu maksātājiem saņem milzīgas summas, taču šī nauda nesasniedz tās jomas, kur būtu iespējams izveidot daudz labāku, stabilāku un progresīvāku Ungāriju visiem tās pilsoņiem. Tā vietā mēs redzam plašu, ar valdības pārstāvjiem saistītu, uzņēmēju tīklu. Piemēram, bijušais premjerministra Orbana santehniķis tagad atrodas Forbes miljonāru sarakstā. Tāpēc mēs cīnāmies arī par Eiropas Savienības prokurora biroju un lielāku uzraudzību struktūrfondu naudas uzraudzībai no Eiropas Savienības puses," pauda Čeha.

Sabiedriskās domas aptaujas pašlaik prognozē, ka Eiropas parlamentā vietas iegūt varētu vien četras Ungārijas partijas, taču pašreizējā vēlēšanu sistēma pārliecinošu vairākumu garantēs tieši valdošajai partijai „Fidesz”. Pilsoniskie aktīvisti un nevalstiskās organizācijas arī norāda, ka (tostarp valdības kontrolēto mediju dēļ) ungāru sabiedrībā ir visai slikts priekšstats par to, kā vispār funkcionē Eiropas Savienība un līdz ar to arī maza interese par dalību šajās vēlēšanās. Eksperti gan prognozē, ka, salīdzinot ar 2014. gada vēlēšanām, kad balsot devās vien nepilni 29% vēlētāju, šogad aktivitāte varētu būt augstāka.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti