Sākoties krīzei Eiropā, tiesu sistēmas stabilitāte un uzticamība bija viens no kritērijiem, uz ko raudzījās starptautiskie aizdevēji, sniedzot palīdzību problēmās nonākušajām valstīm. Kā zināms, starp tām bija arī Latvija, līdz ar to, kā norāda par nozari atbildīgā komisāre Viviana Redinga, šeit arī radās ideja palūkoties uz tiesu situāciju visās dalībvalstīs.
2011. gadā Eiropas Komisijas tieslietu eksperti palīdzēja valstīm, kas saņēmušas atbalstu no starptautiskajiem aizdevējiem – Īrijai, Latvijai, Portugālei un Grieķijai, vērtējot, kā šeit strādā tiesas, sniedzot rekomendācijas, lai palīdzētu veikt nepieciešamās reformas. Un tas bija impulss mums skatīt plašāk tiesu kvalitāti visā Eiropas Savienībā.
Stabilas un drošas tiesu sistēmas ir viens no galvenajiem kritērijiem, lai valstī ienāktu investīcijas un uzņēmēji no malas nebaidītos ieguldīt, kas ir svarīgi īpaši krīzē cietušām ekonomikām, turklāt dalībvalstu tiesas strādā ne tikai ar nacionāla mēroga, bet arī visai Eiropas Savienībai svarīgiem likumiem, norāda Viviana Redinga, skaidrojot, kādēļ tiesu novērtējums šobrīd ir tik svarīgs.
Valstu tieslietu sistēma vērtēta pēc vairākiem kritērijiem – cik ilga ir lietu izskatīšana tiesās, kāds ir tiesnešu atalgojums, cik daudz tiesnešu uz vienu iedzīvotāju, kāda ir tiesu uzticamība pēc pasaules rādītājiem, vai valstis izmanto citas iespējas, lai strīds vispār nenonāktu līdz tiesai, piemēram, tā saukto mediāciju, kas ļauj atrisināt problēmas sarunu ceļā.
Latvijā Eiropas Komisija joprojām konstatē vairākas problēmas – visaktuālākā no tām ir lietu izskatīšanas ilgums tiesās. No 27 dalībvalstīm Latvija ir 16 vietā, tātad pa vidu. Salīdzinoši zems ir arī tiesnešu atalgojums, kur visas Baltijas valstis ir teju uz viena sola, bet tiesu uzticamības ziņā no144 valstīm Latvija ir 61. vietā.
No pētījuma redzams, ka neizskatāmies labi uz kopējā Eiropas fona, tādēļ cerams, ka tas palīdzēs dialogam ar tiesu varu, uzskata Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietniece Inese Lībiņa-Egnere. Viņa norāda, ka Latvijā joprojām jāsakārto vairākas lietas, piemēram, būvniecības procesa apstrīdēšanas kārtība, kas ir atbaidījusi investorus, jādomā par alternatīvajiem strīdu risinājumiem, mediāciju, kā arī nepiedodami ilgi kavējas likums par šķīrējtiesām.
Eiropas Komisijas trešdien publiskotais vērtējums ir salīdzinoši skaitļi par visu Eiropu un var kalpot par pamatu diskusijām, taču tas nekādus obligātus pienākumus neuzliek. Maijā Eiropas Komisija, pamatojoties uz šiem datiem, varētu nākt klajā ar īpašām rekomendācijām atsevišķām dalībvalstīm, kas būs obligāti īstenojamas.
