Eiropas Komisija apsver aizsardzības fonda izveidi

Eiropas Savienības plāni stiprināt savstarpējo sadarbību militārajā jomā joprojām tiek pretrunīgi vērtēti. Dienu pirms NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmes alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Eiropas valstu sadarbība nedrīkstētu rādīt ilūziju, ka Eiropa var iztikt bez NATO. Savukārt Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar vēl vienu priekšlikumu militārajā jomā – Eiropas Aizsardzības fondu.

Eiropas Komisija apsver aizsardzības fonda izveidiArtjoms Konohovs

    Ciešāka Eiropas valstu sadarbība aizsardzības jomā ir apsveicama, kamēr tā nesāk dublēties ar NATO rīcību. Tā preses konferencē pirms trešdien un ceturtdien gaidāmās alianses aizsardzības ministru sanāksmes paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

    “Nevajadzētu radīt priekšstatu, ka Eiropa var iztikt bez NATO. Divi pasaules kari un Aukstais karš mums ir iemācījuši, ka miera un stabilitātes nodrošināšanai Eiropā ir nepieciešama spēcīga transatlantiskā saikne,” teica Stoltenbergs.

    Atsevišķās Eiropas valstīs valda priekšstats, ka daļa no NATO uzdevumiem ir saglabāt amerikāņu ietekmi un pat kontroli Eiropā. Un tieši tādēļ alianse ar piesardzību raugās uz Eiropas bruņoto spēku izveidi. Turpretī, piemēram, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei šī ideja ir visnotaļ pa prātam. Par to, ka Eiropai ir jākļūst patstāvīgākai, viņa pērn runāja arī savā uzstāšanās reizē Eiropas Parlamentā.

    Stoltenbergs atgādināja, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības 80% no kopējiem NATO izdevumiem aizsardzībai nāks no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Tāpat būtiska esot arī Norvēģijas, Turcijas, kā arī ASV un Kanādas loma Eiropas drošības stiprināšanā.

    “Runa ir gan par ģeogrāfiju, gan par naudu. Eiropas vienotība nevar aizstāt transatlantisko vienotību. Es atbalstu gan vienu, gan otru. Mums ir nepieciešamas abas, nevis tikai viena no tām,” norādīja Stoltenbergs.

    Piesardzīgu pozīciju ietur arī ASV vēstniece NATO Keja Beilija-Hatčisona. “Mēs atbalstīsim šo ideju, bet atrunāsim no dublēšanās. Mēs zinām, ka eiropieši vēlas darīt vairāk aizsardzības jomā, un mēs to atbalstām. Spēku apvienošana, lai sasniegtu vairāk pētniecībā un attīstībā, ir ļoti pozitīvi vērtējama, ja tas stiprina mūsu kopējo drošību. Bet jautājumos, kur atbildības jomas varētu pārklāties vai notiktu konkurence, šāda sadarbība būtu ļoti traucējoša. Par to nav šaubu,” teica Beilija-Hatčisona.

    Līdz šim Eiropas Savienības amatpersonas ir uzstājušas, ka ciešāka bloka sadarbība aizsardzības jomā nāks NATO tikai par labu. Tomēr, tā kā attiecības starp ASV un Eiropu pēdējā laikā vairs nav tik ciešas kā iepriekš, arvien skaļākas kļūst runas par to, ka Eiropa vairs nevar paļauties tikai uz Vašingtonu un tai jāspēj pašai sevi aizsargāt.

    Turklāt Eiropas Komisija otrdienas pēcpusdienā ir spērusi vēl vienu soli šajā virzienā. Tā prezentēja Eiropas Aizsardzības fonda priekšlikumu. Ir paredzams, ka nākamajā septiņu gadu budžetā tiks atvēlēti ievērojami līdzekļi militāro tehnoloģiju izstrādei un attīstībai. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens cer, ka tas spēcinās Eiropas stratēģisko autonomiju. Viņš arī piebilda, ka vēl pirms dažiem gadiem nekas tāds nebūtu bijis iedomājams.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti