Panorāma

Panorāma

Panorāma

J. Bordāna izredzes rūk

Jāpaātrina drošības uzlabošana ES

Eiropas Komisija aicina dalīvalstis rīkoties drošības stiprināšanai

Lai efektīvi varētu realizēt cīņu pret viltus ziņām un teroristu propagandu, ir vajadzīga koordinēta rīcība visas Eiropas līmenī. Tāpēc trešdien, 10.oktobrī, Eiropas Komisija nāca klajā ar ziņojumu par drošības situāciju Eiropā un aicināja Eiropas Parlamentu un dalībvalstis rīkoties pēc iespējas ātrāk.

Eiropas Komisijas par drošību atbildīgais komisārs Džulians Kings trešdien uzsvēra, ka drošības paradigma mainās – nav vairs runa tikai par teroristu uzbrukumiem metro stacijās un  Ziemassvētku tirdziņu laikā. Notiek nopietni kiberuzbrukumi – pēdējais lielākais bija uzbrukums ķīmisko ieroču uzrauginstitūcijai Hāgā, ķīmisko ieroču izmantošana Lielbritānijā, un tie ir tikai daži piemēri.

Piemēram, 80% no Eiropas uzņēmumiem gada laikā piedzīvojuši lielāku vai mazāku kiberuzbrukumu. Uzbrucēji ir gan citas valstis un to institūcijas, gan atsevišķi indivīdu un to grupas. Dažās dalībvalstīs puse no noziegumiem, kas pastrādāti, veikti tieši ar interneta palīdzību.

“Mums ir jāturpina darbs, lai noslēgtu telpu, kurā teroristi darbojas, vēršoties pret viņu iespējām ceļot – gan uz Eiropas Savienību, gan tās iekšienē; piekļuvi ieročiem un sprāgstvielām,  piekļuvi finansējumam. Tāpēc mums nepieciešams straujš progress attiecībā uz mūsu priekšlikumiem par dažādu informācijas sistēmu savietojamību,” uzsvēra Kings.

“Tas būs ārkārtīgi svarīgi, lai palīdzētu nacionālajām iestādēm atrast to, kas lieto vairākus viltotus identitātes dokumentus,” sacīja Kings.  

Piemēram, teroristam, kas veica uzbrukumu pirms diviem gadiem Berlīnē Ziemassvētku tirdziņā, bija dokumenti ar 14 dažādām identitātēm.

Pasažieru vārdu reģistru vēl arvien nav ieviesušas astoņas valstis.

Eiropas Komisija trešdien uzsvēra, ka Eiropadomei un Eiropas Parlamentam ir jāvienojas par kiberdrošības likumdošanu līdz gada beigām, lai varētu izveidot Eiropas kiberdrošības aģentūru – kas varētu koordinēt reakciju uz masveida kiberuzbrukumiem.

Eiropas Savienība grib arī panākt, lai stundas laikā no interneta izņemtu ar terorismu saistītu saturu. Jo tieši tas ļoti bieži ir kalpojis par iedvesmu jauniem teroristiem. To apstiprina arī terorisma eksperts Žans-Šarls Brisards.  

“Dažās valstis Austrumeiropā vai Ziemeļeiropā domā, ka terorisms nav reāli draudi viņu sabiedrībām. Viņām nav taisnība. Pat ja teroristi nemērķē uz šīm valstīm, teroristi tās izmanto  - lai pārvietotos pa Eiropas Savienību, lai izplatītu savu vēsti  caur šīm valstīm. Gandrīz 60% no tiem, kas veikuši uzbrukumus Eiropā pēdējos gados, nebija zināmi iepriekš izlūkošanas dienestiem un policijai. Tas arī nākotnē mums būs liels izaicinājums. Visvairāk draudi nāk no Eiropas pašas iekšienes – no indivīdiem, kas tiek radikalizēti mūsu pašu sabiedrībā,” norādīja eksperts.

Un šī radikalizācija notiek ne tikai cietumos vai reliģiska rakstura pulcēšanās vietās, bet arī internetā. Interesanti, ka šis eksperts norādīja, ka saistība starp notikumu attīstību Sīrijā un “Daīš” sagrāvi un terorisma draudu intensitāti Eiropā nav novērota.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti