Emīlija O'Reilija ir no Īrijas un vēl pirms nokļūšanas Eiropas līmeņa amatā bija labi zināma arī savā valstī gan kā žurnāliste, gan rakstniece, gan kā pirmā sieviete nacionālā ombuda amatā. Jaunajā amatā viņa ir kopš oktobra un tajā nomainījusi savu grieķu priekšteci Nikiforu Diamandouru. Eiropas ombuds ir tā persona, kas izmeklē sūdzības par pārvaldē pieļautajām kļūdām Eiropas Savienības (ES) iestādēs un struktūrās, piemēram, kad nav iespējams no kādas institūcijas saņemt nepieciešamo dokumentu.
O'Reilija jau pirms nokļūšanas Eiropas amatā ļoti asi kritizējusi Eiropas institūciju attālināšanos no sabiedrības un uzsver, ka jo īpaši svarīgi ir risināt šo problēmu laikā, kad cilvēku uzticību jau tā iedragājusi krīze.
„Pēc tam, kad daudzas valstis sāpīgi sita 2008. gadā sākusies krīze, Eiropas Savienība zaudēja uzticību un pārliecību daudzu iedzīvotāju acīs. Taču viņi joprojām raugās ar cerībām Eiropas virzienā - ka tā palīdzes atrisināt viņu problēmas, un tieši tādēļ institūcijām ir jābūt ļoti atvērtām, atklātām, caurspīdīgām attiecībās ar iedzīvotājiem. Ja tā nav, cilvēki kļūst ļoti aizdomīgi pat par pašu Eiropas ideju," saka Emīlija O'Reilija.
Kā vienu no piemēriem O'Reilija min tā sauktās „troikas" – Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda darbu valstīs, kuras prasījušas palīdzības aizdevumu.
„Daudzās valstīs - Grieķijā, Spānijā, arī manā Īrijā, kur strādājusi „troika" un kur cilvēkiem nācās piedzīvot taupības prasības, tagad raugās uz iznākumu un prasa, vai bijusi pielietota pareizā metodoloģija. Nesen Eiropas Parlamentā ir sākušās plašas diskusijas par to, cik caurspīdīgas, legālas, pareizas ir bijušas „troikas" metodes. Un šie ir ārkārtīgi svarīgi jautājumi, uz kuriem pilsoņiem ir jāsaņem atbildes. Piemēram, ja palūkojamies uz manu zemi, Īriju, mēs patiesībā zaudējām ekonomisko un finanšu suverenitāti. Lēmumus, kuri ļoti ietekmēja iedzīvotājus, patiesībā nepieņēma valdība, bet tos lielā mērā noteica „troika". Šādā gadījumā, kad cilvēki patiešām zaudē savu ekonomisko suverenitāti un ir spiesti piedzīvot tik pamatīgu taupību, viņiem ir tiesības būt pilnībā informētiem, ka tas bija pareizi, caurspīdīgi, legāli un saskaņā ar pamattiesību hartu un daudziem citiem līgumiem," norāda Emīlija O'Reilija.
Emīlija O'Reilija stāsta, ka viens no viņas kā ombuda darbiem ir arī uzraudzīt, kā Eiropas institūcijās veidojas ekspertu grupas un vai tajās ir ievērots valstu ģeogrāfiskais līdzsvars. Nesen viņa asi kritizējusi Eiropas Banku iestādes padomnieku grupu par to, ka tajās lielākoties pārstāvētas vecās Eiropas valstis un industrijai labvēlīgi cilvēki:
„Šobrīd mēs pievēršam lielu uzmanību tam, kā tiek veidotas dažādas ekspertu grupas, jo galu galā tām ir liela ietekme uz gala iznākumu – likumu. Tāpēc te ir ārkārtīgi svarīgs pārstāvēto valstu un interešu balanss, un, patlaban, cik man zināms, kopējā tendence ir sliekties veco valstu virzienā. Ir ļoti nepareizi nepamanīt, ka Eiropas Savienība ir izaugusi un paplašinājusies un ka pret katru dalībvalsti ir jāattiecas vienādi un katrs devums ir jāvērtē vienādi."
Emīlija O'Reilija norāda, ka drīzumā apmeklēs mūsu kaimiņvalsti Lietuvu, bet labprāt atbrauktu arī uz Latviju, jo iepazīties ar tā sauktajām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un pastāstīt par Eiropas ombuda darbu esot viena no viņas svarīgākajām iecerēm.
