Enerģijas savienība, vienotā tirgus stiprināšana un atjaunojamo energoresursu attīstības veicināšana – šīs prioritātes Eiropas enerģētikas politikā paliks nemainīgas arī Latvijas Eiropas padomes prezidentūras laikā. Tomēr, kā liecināja par Eiropas Savienības komisāru teiktais Rīgā, krietni mainīsies principi, kā tiek plānota nozares attīstība.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš norāda, ka par enerģētikas politiku atbildību ir uzņēmušies vairāki komisāri, lai nodrošinātu enerģētikas lielāku saskaņotību, piemēram, ar lauksaimniecību vai transportu.
„Šeit neparādīsies jaunas, speciālas institūcijas, bet tā ir tāda konceptuāla filozofijas un arī ekonomiskās izpratnes maiņa. Tas nozīmē, ka enerģētikas drošība, efektivitāte, un ietekme uz klimata pārmaiņām, vidi, uz mūsu veselību ir pacelta daudz augstāk pēc nozīmes, nekā tas bija, piemēram, dažus gadus pirms krīzes, un vēl jo vairāk krīzes un ekonomiskās lejupslīdes laikā,” skaidro Ozoliņš. Viņš uzsver, ka ir būtiski mainījusies arī attieksme pret cīņu ar klimata izmaiņām:
„Vēl viena svarīga vēsts no tā visa ir tāda, ka tiek uzskatīts - tīri ekonomiski cīņa jeb darbības pret klimata pārmaiņām un vides uzlabošanai var dot nevis papildu izmaksas, bet drīzāk ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un izaugsmes iespējas.”
Savukārt „Providus” pētnieks Reinis Āboltiņš norāda, ka diskusijās būtisks akcents likts uz Eiropas Savienības enerģētikas politikas vienotību:
„Es domāju, ka tur nekā ļoti radikāla nav, vienīgi tas, ka ir parādījies dienaskārtībā šis jaunais jēdziens – vārdu savienojums „Eiropas enerģētikas savienība” – tāds līdz šim netika lietots. Un nu, protams, ir novērotāji un analītiķi, kuri, es domāju, pareizi uzsver, ka patiesībā jau tas nav nekas radikāli jauns, patiesībā tās ir vecas lietas, kas varbūt ir sasistematizētas mazliet saprotamākā un pārdomātākā veidā.”
Juris Ozoliņš norāda, ka diskusijā izskanējušie viedokļi ir skaidra norāde uz to, kāda pieeja enerģētikas politikas plānošanā ir jāīsteno arī katrai dalībvalstij nacionālā līmenī, tostarp arī Latvijai.
„Tā ir tāda neliela skola un matrica, kā jāstrādā arī nacionālajām valdībām, konkrēti Latvijas valdībai – tā kā Latvijas valdība ir uzņēmusies ļoti augstus un ambiciozus mērķus prezidentūras laikā, piemēram, nobeigt jautājumus par Eiropas iekšējo enerģētikas tirgu, uzlabot drošības lietas,” uzskata Ozoliņš.
Savukārt Reinis Āboltiņš secina, ka šī brīža norises Eiropas enerģētikā ir arī atgādinājums par Latvijā veicamajiem mājasdarbiem:
„Es domāju, ir divi mājasdarbi – viens ir gāzes tirgus liberalizāciju, un otrs - sakārtot atjaunojamo energoresursu atbalsta sistēmu. Es pat to formulētu mazliet citādāk – nevis atbalstīt atjaunojamos energoresursus, bet gan domāt par ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību, jo tas iekļauj arī atjaunojamo energoresursu loģisku un sistemātisku integrāciju enerģijas ražošanā, patēriņā, vispār enerģijas apritē.”
Jau vēstīts, ka Latvija savas prezidentūras laikā ir izvirzījusi par mērķi panākt būtisku progresu tā sauktās Eiropas enerģētikas savienības attīstībā, veicināt vienota enerģētikas tirgus attīstību, kā arī stiprināt energoapgādes drošību.
