Jautājums par Palestīnas valsti pēdējās nedēļās nonācies Eiropas politisko debašu priekšplānā pēc tam, kad oktobra beigās Zviedrija oficiāli atzina Palestīnas valsti. Pēdējās nedēļās arī Lielbritānijas, Īrijas, Spānijas un pirmdien arī Francijas parlamenti pieņēmuši rezolūcijas, aicinot savas valdības spert līdzīgu soli.
Par līdzīgu, nesaistošu rezolūciju decembrī gaidāmajā plenārsēdē gatavojas balsot arī Eiropas Parlaments. To ierosināja Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, kuru pārstāv Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs. Atbalsts rezolūcijai par Palestīnas valsts atzīšanu gaidāms arī no galēji kreisās frakcijas „Eiropas apvienotie spēki”. Bet Eiroparlamenta lielākā politiskā grupa, centriski labējā Eiropas Tautas partija vēl mēģina vienoties par savu pozīciju.
Pagājušās nedēļas plenārsesijā Eiropas Parlamentā notika debates par gaidāmo balsojumu. Deputātus uzrunāja kopienas augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni. Viņas teiktā galvenā ziņa bija, ka „labākais veids, kā palīdzēt Izraēlai, ir izveidot Palestīnas valsti, un labākais veids, kā palīdzēt palestīniešiem, ir garantēt Izraēlas drošību”.
„Nav iespējams garantēt drošību, ja vienlaikus nepastāv Palestīnas valsts. Un nav iespējams pastāvēt Palestīnas valstij, ja mēs nevaram garantēt drošību, stabilitāti un mieru arī izraēliešiem. Šī ir pamata nostāja, pie kuras vienmēr strādājusi Eiropas Savienība. Šobrīd tas droši vien ir tik grūti kā vēl nekad. Bet dažkārt, tieši pieaugot grūtībām, pienāk tas brīdis, kad cilvēki pie sarunu galda saprot, ka ir nepieciešams vairāk politiskās gribas un līderības,” sacīja Mogerīni.
Izraēla Eiropas valstu soļus vienpusēji atzīt Palestīnas valsti vai aicināt to darīt asi kritizējusi kā nepārdomātus, brīdinot, ka tas var iedrošināt radikālāk noskaņotus palestīniešu grupējumus, un neveicinās miera procesu. Palestīniešu pašpārvalde savukārt norāda, ka pēdējos pārdesmit gadus ilgušās sarunas tā arī nav novedušas pie taustāma rezultāta, bet ebreju kolonijas okupētajās teritorijās tikai izplešas. Tādēļ palestīnieši aicina uz lielāku starptautiskās sabiedrības atbalstu, tostarp atzīstot Palestīnas valsti.
Viedokļi dalās arī Eiropas Parlamentā. Trešās lielākās politiskās grupas - Konservatīvo un reformistu pārstāvis no Lielbritānijas Čārlzs Tanoks pauda, ka vispirms jāatrisina jautājums par Gazu pārvaldošo grupējumu „Hamas”, kuru Eiropas Savienība ir iekļāvusi teroristisko organizāciju sarakstā:
„Man personīgi ir dziļas bažas par to, vai vienpusēja Palestīnas valsts atzīšana tiešām nav pāragra. Izraēlas un palestīniešu savstarpēja atzīšana un konkrēti drošības pasākumi uz vietas, kas ir ārkārtīgi svarīgi mieram - to visu neatrisinātu Eiropas Savienības valstis, kas tūlītēji un simboliski atzīst Palestīnas valsti.”
Citi savukārt uzskata, ka Eiropas Parlamenta atbalsts rezolūcijai par aicinājumu atzīt Palestīnas valsti var palīdzēt iekustināt arvien iestrēgstošo miera procesu, lai novērstu jaunu bruņotu konfliktu izcelšanos.
„Zviedrijas drosmīgajam paziņojumam par Palestīnas valsts atzīšanu vajadzētu būt sākumam jaunam starptautisku atzīšanu vilnim, un mums tas ir jāatbalsta. Mēs nevaram turpināt maksāt par šīs pasaules daļas rekonstrukciju katru reizi, kad uzliesmo palestīniešu un Izraēlas konflikts.” Uzskata liberāļus pārstāvošais Fernando Maura no Spānijas.
Jautājums atkal tiek iekustināts arī Apvienotajās Nācijās. Līdz mēneša vidum ANO Drošības padomē varētu tikt iesniegta rezolūcija par izraēliešu un palestīniešu konflikta galīgo noregulējumu. Francijas virzītajā eiropiešu iniciatīvā paredzēts noteikt grafiku sarunām par galīgo miera līgumu un, iespējams, arī termiņu, līdz kuram ir jāizveido Palestīnas valsts.
