Panorāma

K.Serebreņikovs paliek mājas arestā

Panorāma

Valsts uzvar tiesā lielo algu saņēmējus

Jāpilnveido iedzīvotāju apziņošanas sistēma

Eiropā mudina pilnveidot iedzīvotāju apziņošanas sistēmu

Daudzie terorakti Eiropas politiķiem aizvien biežāk liek lauzīt galvu, kā valstu iedzīvotājus pēc iespējas operatīvāk apziņot par iespējamām briesmām. Piemēram, teroraktu gadījumā būtiski nodot ziņas tieši tiem iedzīvotājiem, kas atrodas līdzās uzbrukuma vietai, informējot par to, kas būtu jādara – jāslēpjas vai jābēg.

Šodien atkal Briselē gulst ziedi piemiņas vietā tiem, kas gāja bojā teroristu uzbrukumā Briseles metro stacijā un lidostā pirms pusotra gada. Ziedus noliek ārkārtas dienestu darbinieki no visas Eiropas, kas ļoti personīgi saskārušies ar to, ka teroristu uzbrukumu mēģinājumi kopš tā laika kļuvuši arvien biežāki.

Viņi uzsver – lai mazinātu upuru skaitu nākotnē, nepieciešams radikāli modernizēt veidu, kā iedzīvotāji tiek  operatīvi brīdināti par teroristu uzbrukumu un kas katrā situācijā iedzīvotājiem jādara. Tam jāizmanto modernās tehnoloģijas.

“Mums ir iespējams noteikt, kur iedzīvotāji atrodas, un apziņot tikai tos, kas atrodas tuvumā nenovēršamām briesmām. Mums tam ir tehnoloģijas, mums ir zināšanas, kā to izdarīt. Bet diemžēl tas visās dalībvalstīs netiek īstenots,” saka Eiropas Ārkārtas apziņošanas asociācijas prezidents Dēmetri Pirross.

Piemēram, Latvijā terora akta gadījumā atskanēs sirēnas, kas vēstīs, ka cilvēkiem jāieslēdz TV vai radio, kur būs informācija. “Kopumā Latvijā uz doto brīdi  ir uzstādītas 64 trauksmes sirēnas un, protams, visā teritorijā var viņas nedzirdēt. Tāpēc mēs vienmēr atgādinām iedzīvotājiem, ka tiešām apdraudējuma gadījumos sirēnas tiks izmantotas kā viens no apziņošanas veidiem. Līdztekus var tikt izmantoti arī tādi veidi kā operatīvie dienesti apstaigās mājas, apziņos iedzīvotājus,” skaidro VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Taču Beļģijas iekšlietu ministrs Žans Žambons, kurš pats pārraudzīja situāciju pēc Briseles terora akta, atzīst –

teroristi mainās, un jāmainās arī valsts spējai uz viņiem reaģēt. 

“Pirmajā posmā mēs redzējām, ka uzbrukumi bija vērsti uz ebreju kopienu un tos veica “Daīš” karavīri. Otrajā posmā teroristu uzbrukumi bija bez konkrēta mērķa  - vienīgais mērķis bija pēc iespējas lielāks upuru skaits, un arī to veica ar “Daīš'' saistīti karavīri. Un tagad ir trešais posms, kad uzbrukumus veic tā dēvētie “vientuļie vilki”, kurus “Daīš” ir iedvesmojis uzbrukumam. Šos ir daudz grūtāk identificēt, taču valstu drošības dienestiem tam ir sistēmas. Mēs visu laiku mācāmies.

Ir svarīgi prognozēt, kāds būs teroristu nākamais solis, un spēt sevi aizsargāt pret šiem nākamajiem soļiem,” norāda Beļģijas ministrs.

Tāpēc ir loģiski, ka Eiropas Komisija nākusi klajā ar jauniem priekšlikumiem, kā dalībvalstīm labāk pasargāt savas sabiedriskās vietas no teroristu uzbrukumiem un kas būtu jādara, lai nepieļautu tik vieglu tādu materiālu ieguvi, no kā teroristi var izveidot sprāgstvielas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt