Sadaļas Sadaļas

Eirogrupa dod zaļo gaismu sarunu sākšanai ar Grieķiju jauna aizdevuma piešķiršanai

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri ceturtdien devuši zaļo gaismu sarunu sākšanai ar Grieķiju jauna aizdevuma piešķiršanai. Tā ministri lēmuši, sazinoties telefonkoferencē, pēc tam, kad Grieķijas parlaments nobalsoja par smagajām reformām. 

Grieķijai ir cerības tuvākajā nākotnē tikt pie 80 miljardiem eiro, ar kuriem pabalstīt banku sistēmu un atdot parādus Starptautiskajam Valūtas fondam. Taču, lai izturētu līdz brīdim, kad lielā nauda sāk ieplūst Grieķijas kasē, ministri arī lēmuši Grieķijai piešķirt tā saukto tilta naudu – septiņus miljardu eiro apmērā, ko valsts lūgusi iepriekš.

Grieķijas parlamenta atbalsts reformām nozīmē mazināt pensijas, celt pievienotās vērtības nodokli, visvairāk restorāniem, arī viesnīcām, pārtikai, maksai par elektrību, medikamentiem un grāmatām un arī nodevas luksusa precēm, piemēram, automašīnām, laivām, baseiniem. Lielāki nodokļi būs arī mazajiem uzņēmumiem, kā arī paaugstinās pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem. Grieķijai arī jāmaina virkne likumu, kas atļautu aktīvāku privatizāciju.

Šie ir ārkārtīgi nepopulāri lēmumi, kas jau ir izraisījuši sabiedrības sašutumu. Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs jau norādījis, ka viņam nācās izdarīt izvēli starp vienošanos, kurai viņš pats īsti netic, un haotisku bankrotu.

Lēmumus, pret kuriem tikai pirms nedēļas referendumā bija nobalsojis tautas vairākums, valdības radikāli kreisajai partijai "Syriza" izdevās pieņemt, pateicoties opozīcijas proeiropeisko partiju atbalstam. Vairāki valdības deputāti, tostarp bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis, balsoja pret reformu projektu. Citi to nosauca par sociālo genocīdu. 

Eksperti paredz, ka aizvadītās nakts balsojums prasīs politisku pārgrupēšanos vai, iespējams, parlamentā varētu notikt uzticības balsojums premjeram Cipram. Iespējams, darbu varētu zaudēt arī daži valdības ministri, jo, piemēram, Grieķijas enerģētikas ministrs Panagiotis Lafazans ir balsojis pret reformām.

Tagad par aizdevumu Grieķijai ir jānobalso arī eirozonas valstu parlamentos. Vācija, kas ir lielākā naudas aizdevēja Grieķijai, to sola darīt piektdien, un tur vairums deputātu sola paust atbalstu. Taču virknē eirozonas valstu ir pieaugusi neapmierinātība par faktu, ka Grieķijai atkal nepieciešama tik ievērojama summa, tādēļ gaidāmas visai asas debates.

Savukārt Somijas parlaments jau ceturtdien atbalstījis jauno piedāvājumu Gieķijas aizdevumam, atsaucoties uz Somijas finanšu ministra Aleksandra Stuba paziņot, vēsta ziņu aģentūra „Reuters”.

Parlamenta īpašā komiteja, kas ir atbildīga par mandāta piešķiršanu valdībai sarunām ar Grieķiju, apstiprinājusi šo pieprasījumu.

Vēstīts, ka nedēļas nogalē pēc ilgu stundu sarunām Grieķija vienojās ar pārējām eirozonas valstīm par jauno reformu plānu, ar nosacījumu, ka par to nobalsos Grieķijas parlaments. Pēc garām debatēm Grieķijas parlaments atbalstījis smagās reformas. Premjerministrs Aleksis Ciprs pavēstījis, ka viņam nācās izdarīt izvēli starp vienošanos, kurai viņš pats īsti netic, un haotisku bankrotu.

Ceturtdien, 16.jūlijā, notiek eirozonas finanšu ministru telefonkonference, kurā apspriedīs Grieķijas parlamenta lēmumu un vienosies, vai dot zaļo gaismu tālākajām sarunām par aizdevumu.

Šī jau būs trešā reize, kad Grieķija lūdz pabalstu, kas kopumā būs pārsniedzis 300 miljardu eiro. Grieķijas bankas joprojām ir slēgtas, un iedzīvotājiem dienā ļauts izņemt vien 60 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt