Eirobarometra aptauja: karš Ukrainā vairojis eiropiešu atbalstu Eiropas Savienībai

Krievijas karš pret Ukrainu visā Eiropā ir pastiprinājis sabiedrības atbalstu Eiropas Savienībai (ES), liecina Eiropas Parlamenta (EP) Eirobarometra pavasara aptaujas rezultāti.

ĪSUMĀ:

  • 65% aptaujāto dalību ES vērtē pozitīvi  augstākais rādītājs kopš 2007. gada
  • ES ekonomiskās sankcijas pret Krieviju atbalsta 80% iedzīvotāju
  • 59% norāda, ka brīvības un demokrātijas aizsardzībai ir jābūt prioritātei
  • 61% eiropiešu nav pārliecināti, ka viņu dzīve saglabāsies nemainīga
  • Tikai 10% aptaujāto vērtē Krieviju pozitīvi

Gandrīz divas trešdaļas (65%) eiropiešu dalību ES vērtē pozitīvi. Tas ir augstākais rezultāts kopš 2007. gada, kad šis rādītājs bija 58%. Visās dalībvalstīs, izņemot Grieķiju un Slovākiju, pārliecinošs iedzīvotāju vairākums atzīst dalību ES par "labu lietu".

Latvijā dalību ES pozitīvi vērtē 62% aptaujāto. Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, kas tika veikta 2021. gada beigās, rezultāti lielākajā daļā valstu ir ievērojami uzlabojušies (Latvijā par 3 procentpunktiem).

52% eiropiešu (Latvijā – 51%) ir pozitīvs priekšstats par ES, bet 12% – negatīvs. Tas ir pozitīvākais ES novērtējums kopš 2007. gada.

Atzinīgi vērtējot aptaujas rezultātus, EP priekšsēdētāja Roberta Metsola sacīja: "Šobrīd gandrīz divas trešdaļas eiropiešu pozitīvi vērtē dalību Eiropas Savienībā. Eiropas Savienības tēls ir labāks nekā jebkad agrāk pēdējo 15 gadu laikā."

"Tikai aizvadīto sešu mēnešu laikā vairumā dalībvalstu būtiski pieauga Eiropas Savienības dalības nozīme un vērtība. It sevišķi tas attiecas uz Lietuvu, Maltu un Igauniju. Krievijas agresija pret Ukrainu ir skaidri parādījusi, ka kopā mēs esam spēcīgāki. Tā atgādināja par mūsu pamatvērtībām – brīvību un demokrātiju," norāda Metsola.

"Mūsu kontinentā atgriežoties karam, eiropieši jūtas atviegloti būt daļa no ES. Brīvība ir viena no Eiropas pilsoņu pamatvērtībām, viņi ir gatavi tās aizstāvēt un saprot, ka demokrātiju vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu.

Atbalsts sankcijām apliecina, ka eiropieši ir gatavi maksāt demokrātijas cenu," teica EP priekšsēdētāja.

Nesenie notikumi ir ietekmējuši arī eiropiešu viedokli par citām valstīm.

Krieviju pozitīvi vērtē tikai 10% aptaujāto visā Eiropā (Latvijā – 19%) salīdzinājumā ar 30% 2018. gadā, kad šis jautājums tika uzdots pēdējo reizi.

Ķīnu pozitīvi vērtē 22% visu eiropiešu (-14 procentpunkti) un 39% Latvijā aptaujāto.

Lielākoties pozitīvu vērtējumu savukārt izpelnījušās Apvienotā Karaliste (65%, +1 procentpunkts) un ASV (58%, +13 procentpunkti). Latvijā abas valstis pozitīvi vērtē attiecīgi 74% un 66% aptaujāto.

Lielākā daļa Eiropas pilsoņu uzskata, ka karš Ukrainā radīs būtiskas izmaiņas: 61% eiropiešu nav pārliecināti, ka viņu dzīve saglabāsies nemainīga. Tikai aptuveni trešdaļa aptaujāto (37%) ir pārliecināti, ka pārmaiņas nav paredzamas.

Vairākums Latvijas iedzīvotāju paredz, ka viņu dzīve mainīsies (78%, piektais augstākais rādītājs ES), un tikai 21% ir pārliecināti, ka viņu dzīve turpināsies bez izmaiņām.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisijas publicētajā aptaujā astoņi no desmit aptaujātajiem (80%) piekrīt ekonomisko sankciju piemērošanai Krievijas valdībai, kā arī Krievijas uzņēmumiem un privātpersonām.

Ņemot vērā inflācijas un dzīves dārdzības pieaugumu jau krietni pirms Krievijas kara Ukrainā, četri no desmit eiropiešiem apgalvo, ka tas jau ietekmē viņu dzīves līmeni (40%).

59% visu eiropiešu un 60% Latvijā aptaujāto uzskata, ka prioritāte ir aizstāvēt tādas Eiropas kopējās vērtības kā brīvība un demokrātija, pat ja tas ietekmētu cenas un dzīves dārdzību.

Pieaugošās ekonomiskās bažas atspoguļojas arī politiskajās prioritātēs, kuras iedzīvotāji vēlētos redzēt EP darba centrā: visbiežāk minēta cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (38%), kurai seko sabiedrības veselība (35%, kritums par 7 procentpunktiem pēdējo 6 mēnešu laikā), un demokrātija un tiesiskums (32%, pieaugums par 7 procentpunktiem).

Latvijā aptaujātie iedzīvotāji kā prioritāti visbiežāk minējuši sabiedrības veselību (41%), bet tai seko atbalsts ekonomikai un jaunu darba vietu radīšanai (40%), cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (39%) un ES aizsardzība un drošība, tostarp ES ārējo robežu aizsardzība (38%).

Kara ietekme jaušama arī iedzīvotāju minētajās pamatvērtībās, kuras prioritāri būtu jāaizsargā Eiropas Parlamentam. Visbiežāk aptaujā minēta demokrātija, (38%, + 6 procentpunkti, salīdzinot ar 2021. gada rudeni), bet tai seko cilvēktiesību aizsardzība ES un pasaulē, kā arī vārda un domas brīvība (27%).

Līdzīgas prioritātes iezīmē arī Latvijā aptaujāto cilvēku atbildes: visbiežāk minēta cilvēktiesību aizsardzība ES un pasaulē (36%), tai seko vārda un domu brīvība (35%) un demokrātija (32%).

Eiropas Parlamenta 2022. gada pavasara Eirobarometra aptauja tika veikta no 2022. gada 19. aprīļa līdz 16. maijam, aptaujājot 26 578 iedzīvotājus 27 ES dalībvalstīs (Latvijā - 1013).

Aptauja tika veikta klātienē un nepieciešamības gadījumā papildināta ar tiešsaistes intervijām. ES rezultāti tika vērtēti proporcionāli iedzīvotāju skaitam katrā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt