Mohammeds Mursi Ēģiptes prezidenta amatā stājās pagājušā gada jūnijā, taču tikai nedaudz vairāk kā pēc gada, šī gada jūlijā, viņš no amata tika atstādināts. Līdz pat šai dienai nebija informācijas par to, kur Mursi tiek turēts un kur notiks viņa tiesas prāva.
Sākotnēji tika prognozēts, ka tiesas process varētu notikt Toras cietuma kompleksā Kairas dienvidos, taču drošības apsvērumu dēļ tiesas sēde tika pārcelta uz vietu, kur savulaik tika tiesāts arī Mursi priekšgājējs Hosni Mubaraks - Kairas policijas akadēmiju. Mursi uz tiesu tika nogādāts ar helikopteru un, kā ziņo rietumu prese, šī ir bijusi pirmā reize kopš 3. jūlija, kad Mursi ir redzēts.
Gāzto prezidentu apsūdz musināšanā uz vardarbību un asinsizliešanu plašajās demonstrācijās, kas Kairu pārņēma pagājušā gada decembrī. Toreiz, pēc dekrēta, kas palielināja valsts prezidenta pilnvaras, pie prezidenta pils izcēlās vardarbīgas sadursmes, kurā dzīvību zaudēja vismaz 10 cilvēki.
Papildus galvenajām apsūdzībām Mursi tiek inkriminēta arī spiegošana un sadarbība ar ārvalstu aģentiem, bēgot no cietuma, mēģinājumi iejaukties prokuratūras darbā, kā arī mēģinājumi pārliecināt krimināltiesu uzsākt sava konkurenta prezidenta vēlēšanās Ahmada šafika vajāšanu. Mursi tiek apsūdzēts arī necieņā pret tiesu, vēl 2005. gadā televīzijas uzrunā apsūdzot 22 tiesnešus parlamenta vēlēšanu falsifikācijā. Šajā lietā iesaistītas vēl 14 personas. Ja Mursi un vairāku citu islāmistu kustības „musulmaņu brālība" līderu vaina tiks pierādīta, viņiem draud mūža ieslodzījums vai pat nāvessods.
Kā prognozē eksperti, tiesas prāva var izvērsties ļoti asa, jo Mursi un viņa līdzgaitnieki darīs visu iespējamo, lai uzsvērtu savas atstādināšanas nelikumību. Liela interese ir arī par to, vai Ēģiptes masu saziņas līdzekļiem tiks dotas tiesības pārraidīt Mohammeda Mursi uzrunu, jo žurnālistiem ir aizliegts tiesas sēdē ienest jebkādu audio vai video aparatūru, kā arī mobilos telefonus. Mursi pārstāvji norādījuši, ka šis tiesas process nav nekas vairāk kā šarāde, jo visus tiesas pārstāvjus ir izvēlējušies pašreizējās militārās vadības pārstāvji.
Ēģiptes galvaspilsētas Kairas ielās izsludināti ārkārtas drošības pasākumi, jo pastāv bažas, ka Mursi pārstāvētā „Musulmaņu brālība" varētu mēģināt tiesas procesu izjaukt. Mursi atstādināšana ir izraisījusi vardarbības vilni Ēģiptē, kurā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Tagad ielās izvesti vairāk nekā 20 tūkstoši policistu, kas ir gatavi tikt galā ar jebkāda veida vardarbību. Atsevišķi analītiķi norāda, ka jebkurā gadījumā šis nebūs brīvs un taisnīgs tiesas process, jo tas, pirmkārt, ataino šķelšanos Ēģiptes sabiedrībā. Kā norāda britu raidsabiedrība BBC, no šīs lietas iznākuma būs atkarīgs tas, vai valsts militārā vadība arī turpmāk būs spējīga kontrolēt situāciju valstī, kā arī tas, vai politiski novājinātā un vajātā „Musulmaņu brālība" spēs pildīt savus solījumus un arī turpmāk rīkos plašas protesta akcijas.
Bet tikai dažas stundas pirms tiesas sākuma Ēģiptē īsā vizītē uzturējās arī ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs. Kā jau esam ziņots, vēl tikai pagājušajā mēnesī Savienotās Valstis iesaldēja lielu daļu no aptuveni 1,3 miljardu dolāru lielās palīdzības Kairai. Kerijs aicinājis Ēģiptes varas iestādes darīt visu iespējamo, lai valstī tiktu pārtraukta vardarbība, kā arī tiktu aktvizēti demokrātiskie centieni. Ja šie mērķi tiks sasniegti, Kerijs paudis cerību drīz atkal nodibināt normālas Ēģiptes un ASV attiecības.
