Plānots, ka novērošanas misija ilgs līdz 12.martam.
Uz Ukrainas dienvidiem devušies novērotāji no 18 dalībvalstīm. Militārie novērotāji ir neapbruņoti, un viņu uzdevums ir noskaidrot faktus par militāriem jautājumiem. Saskaņā ar EDSO normām, katrai dalībvalstij šādā misijā ir tiesības nosūtīt divus novērotājus.
Pagājušajā diennaktī turpinājusies Krievijas armijas ofensīva Krimā, daļēji ieņemtas divas Ukrainas armijas daļas, arī pretgaisa aizsardzības bāze. Krievijas augstākās amatpersonas joprojām apgalvo, ka uzbrucēji esot tikai vietējie aktīvisti. Vienlaikus tiek likti šķēršļi Eiropas drošības un sadarbības organizācijas novērotāju vizītei Krimā. Tikmēr Rietumvalstis pūlas panākt, lai Maskava pārtrauktu militārās aktivitātes un piekristu sākt sarunas ar pagaidu valdību Kijevā.
Aizvadītajā naktī Krievijas spēki un promaskaviskie aktīvisti daļēji ieņēmuši divas pretgaisa raķešu bāzes Krimā, taču raķetes joprojām esot Ukrainas spēku kontrolē. Krievijas valdība pārstāvji turpina apgalvot, ka labi ekipētie kaujinieki bez pazīšanās zīmēm, kas pārvietojas ar modernu bruņutehniku ir vietējie Krimas pašaizsardzības aktīvisti, kurus turklāt Maskava nekādi nekontrolējot.
„Runājot par pašaizsardzības spēkiem, ko veido Krimas iedzīvotāji, mums uz viņiem nav nekādas ietekmes. Viņi neuzklausa mūs pavēles. Savukārt mūsu spēki Krimā ir kaujas gatavībā un reaģēs, lai nepieļautu asinsizliešanu,” sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Eiropas drošības un sadarbības organizācijas piedāvājumi noskaidrot patieso ainu ar novērotāju starpniecību nerada krievu puses entuziasmu un tā jau paziņojusi, ka savās bāzēs Krimā tos neielaidīs.
Jau pienāk ziņas, ka novērotājiem būs vispār būs grūti nokļūt paša Krimas autonomijas teritorijā. Rietumvalstis mēģina pierunāt Krieviju sākt sarunas ar pagaidu valdību Kijevā, kuru Maskava uzskata par nelikumīgu, piedāvājot savu starpniecību. Trešdien par to ar Lavrovu runās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Tikmēr Eiropas savienības valdību vadītāji ceturtdien pulcēsies uz ārkārtas sanāksmi. Ja Krievija neizrādīs piekāpību, tiek solītas ekonomisko sadarbību bremzējošās sankcijas.
„Ir lietas, ko varam darīt gan diplomātijas, gan ekonomikas jomās. Mūsu premjers un ASV prezidents abi ir skaidri paziņojuši, ka Krievijai nāksies samaksāt par starptautisko saistību pārkāpšanu. Protams, mēs labprātāk redzētu progresu diplomātiskajiem risinājumiem, bet, ja šāda progresa nebūs, Krievijai tas radīs zaudējumus gan īstermiņā, gan es domāju vēl vairāk tā zaudēs ilgākā termiņā,” atzina
Vienlaikus Eiropas komisija jau apsolījusi Ukrainai 11 miljardus eiro lielu palīdzību . Savukārt Ukrainas parlamentā reģistrēts likumprojekts, ka līdz ar noteiktu valsts virzību uz iestāšanos Eiropa savienībā piedāvā ar likumu paredzēt arī iestāšanos NATO.
