"Mēs piedzimām un uzaugām ar to amerikāņu sapni, bet uzreiz sapratām, ka stāsts nav mums, bet citiem cilvēkiem.
Mums nav tāds gluds ceļš, kā pārējiem cilvēkiem Amerikā. Kad es runāju par pārējiem cilvēkiem, es runāju par baltajiem, protams," stāsta Stīls.
Viņš piedzima ASV 1959. gadā un uzauga cilvēktiesību kustības laikā. Martins Luters Kings apvienoja cilvēkus, kuri cīnījās par vienlīdzību. Stīls norāda, ka afroamerikāņi joprojām runā par lietām, kuras uzsvēra pagājušā gadsimta 60. gados. Viņi uzskata, ka kopš verdzības līdz pat 2020. gadam attieksme pret ASV pilsoņiem, kuriem nav balta ādas krāsa, ir citāda.
"Ir rajoni ar tumšādainajiem cilvēkiem, tiem, kuri dzīvo vidējā slānī. Un tik un tā jūtas tā, ka – kur es strādāju, kur es dzīvoju, tajā rajonā, man viss ir plus mīnus ok. Ja es ietu ārā hudijā, džinsos, "air nikes" apavos, rokas kabatā, un cilvēks redzētu mani, tad uzreiz es esmu savādāks cilvēks," stāsta Stīls.
Viņš atceras, ka laikā, kad auga, arī policisti uz tumšādainajiem iedzīvotājiem skatījās ar aizdomām. Stīls auga geto rajonā, kur policisti vienmēr esot ieradušies tikai, lai atrastu kaut ko sliktu, nevis lai palīdzētu cilvēkiem.
"Mums ir tāds teiciens angļu valodā "innocent, until proven guilty" (latviski - nevainīgs, līdz vaina pierādīta). Bet šķiet, ka tumšādainiem cilvēkiem ir "guilty, until proven innocent" (latviski - vainīgs, līdz pierādīta nevainība)," stāsta Stīls.
"Manā jaunībā bija Martins Luters Kings Jaunākais un tā kustība toreiz. Pārsvarā cilvēki tajā kustībā bija no vidējās paaudzes. Bija arī jauni cilvēki, pārsvarā universitāšu studenti. Pārsvarā tumšādaini cilvēki. Man šķiet, ka šoreiz ir pilnīgi otrādi. Ir ļoti daudzi baltādaini cilvēki, ļoti daudzi no paaudzes Z, ļoti daudzi cilvēki, kuriem ir privilēģijas. Es runāju par baltajiem cilvēkiem," notikumus cilvēktiesību kustības laikā un tagad salīdzina Stīls.
Pēc viņa teiktā, ap Martinu Luteru Kingu veidotā grupa bija daudz organizētāka un tur netika iekļauti radikāli noskaņoti cilvēki, kuri grib izraisīt rasu karu.
"Tas ir ļoti bīstami, jo pašlaik situācija Amerikā ir tāda, ka var taisīt to karu diemžēl.
Es domāju, ka tā ir problēma pašreiz, ka nav tās organizācijas, nav tā viena cilvēka, kurš vada to organizāciju.
Pašlaik mums vajag cilvēku un organizāciju, kurš varētu organizēt šīs grupas, jo ir grupa Kalifornijā, grupa Ņujorkā, grupa Klīvlendā, grupa Parīzē, grupa Berlīnē, bet nav tās organizācijas, kas varētu sakopot. Un nodrošināt, ka tie radikālie nepiedalās protestos," stāsta Stīls.
Pēc viņa domām, cilvēkiem ASV ir jācīnās pret sistēmu, kas daļu pilsoņu nostāda sliktākā stāvoklī nekā pārējos.
"Viņi grib dabūt vienādas tiesības visiem cilvēkiem Amerikā – gan tumšādainiem cilvēkiem, gan baltādainiem cilvēkiem, gan nabadzīgajiem, gan bagātiem cilvēkiem, gan cilvēkiem, kas ir vidējā slānī. Visiem cilvēkiem līdzīgas tiesības," norāda Stīls.
Vienlaikus ir arī radikāli noskaņotie, kuriem ir viegli izmantot šo situāciju saviem nolūkiem. Proti, lai sabiedrība būtu sašķelta, nevis lai visiem būtu vienādas tiesības.
KONTEKSTS:
Kopš maija beigām ASV ir pārņēmis plašu protestu vilnis. Tie ir gan miermīlīgi protesti, kuros iedzīvotāji iestājas par afroamerikāņu iedzīvotāju līdztiesību un pret policijas vardarbību, gan arī vardarbīgi grautiņi. Vairākās lielpilsētās ir ieviestas stingras komandantstundas.
Jūnija sākumā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par gatavību mobilizēt bruņoto spēku karavīrus, lai apspiestu valsti pārņēmušos nemierus.
