ĪSUMĀ:
- Lielbritānija šodien iesniegs savu alternatīvo izstāšanās līguma piedāvājumu ES sarunvedējiem.
- Džonsons Konservatīvās partijas gadskārtējā konferencē dokumentam pievērsās salīdzinoši maz.
- Viņš uzsvēra, ka Lielbritānija ir pret muitas pārbaudēm uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas vai tās tuvumā.
- Britu premjers norādīja, ka jaunais piedāvājums ir kompromiss, kam būtu jānāk arī no ES puses.
- Džonsons piedāvājumu šodien telefoniski apspriedīs ar Eiropas līderiem; rīt to vērtēs britu parlaments.
Pirms Džonsona uzrunas kļuva zināms, ka tieši trešdien, 2. oktobrī, Lielbritānija iesniegs savu alternatīvo izstāšanās līguma piedāvājumu ES sarunvedējiem. Tieši tāpēc tika sagaidīts, ka Džonsons savā uzrunā sniegs lielāku skaidrību par jaunajā dokumentā izteiktajiem piedāvājumiem. Dažādiem spilgtiem un opozīcijas partijas noniecinošiem citātiem pārpildītajā runā, kas Džonsonam ir visai raksturīgas, premjerministrs minētajam dokumentam pievērsās salīdzinoši maz.
Premjers gan uzsvēris, ka Lielbritānija ir pret jebkādām muitas pārbaudēm uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas vai tās tuvumā,
tā turpinās ievērot miera procesu un respektēs Lielās piektdienas miera līgumu, saglabās pašlaik spēkā esošo regulējumu dažādās jomās visā Īrijas salā, vienlaicīgi izstājoties no ES kā vienota valsts.
"Jā, šis ir kompromiss no Apvienotās Karalistes puses, un es ceru, ka mūsu draugi to sapratīs un arī piekritīs kompromisam no savas puses. Jo, ja mums neizdosies panākt vienošanos, kas patiesībā ir tehniskas diskusijas par konkrētām nākotnes muitas pārbaudēm laikā, kad šīs tehnoloģijas visu laiku attīstās, nav šaubu, kāda ir alternatīva.
Alternatīva ir bezvienošanās izstāšanās. Mēs to nevēlamies, un tas nebūt nav iznākums, kuru mēs gribam. Taču, draugi, es gribu jums pateikt, ka mēs šādam iznākumam esam gatavi," sacīja Lielbritānijas premjers.
Pēc Džonsona vārdiem, arvien lielākam skaitam britu sākot šķist, ka kāds viņus cenšas apmuļķot un ka ir spēki, kuri vienkārši nevēlas, lai "Brexit" vispār notiktu. Taču šāds iznākums atstātu smagas sekas uz visu britu demokrātiju.
Savā uzrunā Džonsons lielu uzmanību pievērsis Konservatīvās partijas un viņa valdības plāniem ieguldīt līdzekļus infrastruktūrā un tehnoloģijās. Premjerministrs īpaši slavējis britu sasniegumus, aicinot lielāku uzmanību pievērst tieši produktivitātes vairošanai.
Taču, kā norāda vairāki britu politikas komentētāji, šajā Džonsona uzrunā ir trūcis paša galvenā – konkrētu viņa politikas prioritāšu.
Ir uzskaitīti līdzšinējie sasniegumi, kas varētu būt skaidrojams ar gatavošanos nākamajām parlamenta vēlēšanām, taču nekādu jaunu piedāvājumu nav. Tāpat ne ar vārdu nav pieminēta ārpolitika un mūsdienu globālās politikas izaicinājumi. Un, kas ne mazsvarīgi - nav arī nekādu jaunu detaļu par jauno "Brexit" piedāvājumu. Turklāt, kā uzsver BBC komentētājs Niks Robinsons, ja Īrijas robežas problēmu Džonsons uzskata tikai par tehnisku jautājumu, tad, pēc ES domām, runa ir par mieru Īrijā, Eiropas ideālu un vienotā tirgus aizsardzību. Un šāda viedokļu atšķirība diez vai ir pārvarama.
Sagaidāms, ka trešdienas vakarā Džonsons britu piedāvājumus telefoniski apspriedīs ar vairākiem Eiropas līderiem, bet jau ceturtdien par tiem tiks diskutēts arī britu parlamentā.
