1. jūlijā tiks atzīmēta 20. gadadiena kopš brīža, kad Lielbritānija atdeva Ķīnai kontroli pār Honkongu.
Kopš stāšanās Ķīnas prezidenta amatā 2013. gadā šī ir pirmā reize, kad Si Dziņpiņs ir ieradies pusautonomajā Honkongā.
Uzrunājot klātesošos neilgi pēc ierašanās, Si Dziņpiņs norādījis, ka Honkongai vienmēr ir bijusi vieta viņa sirdī, sakot, ka arī Pekinas centrālā valdība vienmēr ir atbalstījusi Honkongu, kā arī turpmāk atbalstīs tās ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos. Pēc prezidenta vārdiem, ir nepieciešams rūpēties par to, lai arī nākotnē pastāvētu tā dēvētais „vienas valsts, divu sistēmu” princips.
Triju dienu ilgās vizītes laikā paredzēti dažādi svinīgi pasākumi, kuru kulminācijā notiks jaunās Honkongas līderes Kerijas Lamas inaugurācijas ceremonija. Taču tieši jaunās pilsētas vadības ievēlēšanas procedūra pirms vairākiem gadiem aizsāka plašas protesta akcijas. 2014. gadā piedāvātais vēlēšanu formāts sākotnēji paredzēja brīvu pilsētas vadības izraudzīšanos, taču vēlāk centrālā Pekina paziņoja, ka visi kandidāti tiks izvērtēti.
Kopš Kerijas Lamas ievēlēšanas ir aktivizējušās diskusijas par nepieciešamību īstenot Honkongā solītās demokrātiskās reformas, taču jaunā teritorijas vadītāja paudusi bažas, vai pašlaik ir īstais brīdis uzsākt tik nopietnas pārmaiņas. Laikā, kad sabiedrībā arvien vairāk pieaug atbalsts Honkongas vietējai identitātei un aicinājumiem pilnībā atdalīties no Ķīnas, Lama ir norādījusi, ka vēlas cīnīties pret pieaugošo labklājības līmeņa nevienlīdzību, ir paudusi vēlmi ieaudzināt bērniem ķīniešu identitāti jau no mazotnes, kā arī piedraudējusi neatkarības aktīvistiem ar reāliem sodiem.
Saspīlējums Honkongā ar katru dienu pieaug un, baidoties no plašiem pret prezidenta Si Dziņpiņa vizīti vērstiem protestiem, ir aizturēti vairāki vadošie aktīvisti.
Viņu vidū arī demokrātiskās kustības līderis Džošua Vongs un gados jaunais likumdevējs Neitans Lo, kuri tiek apsūdzēti par sabiedriskās kārtības traucēšanu.
Aktīvisti bija sarīkojuši protesta akciju netālu no konferenču centra, kurā plānoti vairāki svinību pasākumi, kā arī netālu no viesnīcas, kurā apmeties Ķīnas prezidents. Lai arī policijas pārstāvji paziņojuši, ka pastiprinātā policijas klātbūtne Honkongā ir saistīta ar pretterorisma drošības pasākumiem, demokrātiskās opozīcijas pārstāvji ir pārliecināti, ka galvenais mērķis ir nepieļaut jebkādus iespējamos protestus. Par spīti tam aktīvisti ir apņēmības pilni traucēt jebkuru pasākumu ar Si Dziņpiņa piedalīšanos, taču mediji norāda, ka pagaidām ir grūti prognozēt, cik tuvu prezidentam protestētājiem varētu izdoties piekļūt.
Kā prognozē politikas eksperti, vizītes laikā Ķīnas prezidents ar dažādiem līdzekļiem centīsies pierādīt Pekinas apņemšanos nepieļaut jebkādus apdraudējumus centrālajai varai.
Taču, kā norāda izdevums “The New York Times”, šāda stingrākas politikas demonstrēšana ir tikai vairojusi sabiedrības neapmierinātību. Kā liecina Honkongas Universitātes veiktais pētījums, tikai aptuveni 3% Honkongas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem sevi uzskata par ķīniešiem, kamēr par honkongiešiem sevi sauc aptuveni divas trešdaļas šīs vecuma grupas pārstāvju.
