Ievainoti vēl vairāki desmiti un upuru skaits, visticamāk, pieaugs. Vairums no bojāgājušajiem atradušies automašīnās, kas avārijas brīdī šķērsojušas tiltu. Aculiecinieku fotoattēli liecina, ka dažām kravas automašīnām laimīgā kārtā izdevies apstāties vien dažus metrus pirms nogruvušā tilta posma.
Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka 200 metru garais Morandi tilta posms iegruvis spēcīgas lietusgāzes laikā ap plkst.12 pēc vietējā laika. Vairums tilta gruvešu uzgāzušies uz 100 metrus zemāk esošajām dzelzceļa sliedēm.
Disastro a #Genova. Crolla il ponte Autostradale. Stiamo cercando informazioni. pic.twitter.com/f2Z0c91JLZ
— Sergio Battelli (@BattelliSergio) August 14, 2018
Ligūrijas reģiona gubernators Džovanni Toti preses konferencē sacīja, ka sabrukušais tilts ir īpaši svarīgs Itālijas loģistikas sistēmai.
"Mēs runājam par īpaši trauslu infrastruktūru. Visi dženovieši zina, ka Morandi tilts nepārtraukti tika remontēts. Arī citi tilti Ligūrijā tiek aktīvi remontēti, jo ceļu infrastruktūrai jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tomēr tika pieļauta kāda kļūda, kas izraisīja šo katastrofu. Par notikušā iemesliem pāragri runāt - to skaidros atbildīgās institūcijas," teica Toti.
Līdz ar gruvešiem, no tilta nogāzušās vairākas vieglās un kravas automašīnas. Katastrofas brīdī uz tilta atradās līdz divdesmit automašīnām. Morandi tilts ir celts pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, taču pirms diviem gadiem tas renovēts.
Blakus sagruvušā viadukta vienam no centrālajiem balstiem atradušās arī vairākas dzīvojamās mājas un arī kāda rūpnīca, kura gan bijusi diezgan tukša, itāļiem gatavojoties rītdienas nacionālajai brīvdienai - Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienai. Iespējams, ka šī iemesla dēļ, kā arī slikto laikapstākļu un spēcīgo lietusgāžu dēļ, katastrofas brīdī uz tilta atradies salīdzinoši mazāks automašīnu skaits nekā parasti.
Negadījuma vietā strādā aptuveni divi simti ugunsdzēsēju un glābēju, cenšoties novākt tilta gruvešus un mēģinot atrast zem tiem iesprostotos cilvēkus. Valdības pārstāvji pauduši atzinību par glābēju darbu, ko apgrūtina spēcīgais vējš un lietus. Tikmēr inženieri apseko citas tilta daļas un atsevišķos rajonos drošības dēļ ir evakuēti blakus dzīvojošie cilvēki.
Kā Latvijas Radio pastāstīja Dženovā dzīvojošais latviešu jahtas "Roccabella" aģents un komandas loceklis Andrea Kataldi, kura birojs atrodas vien dažu simtu metru attālumā no sagruvušā tilta, pašlaik katastrofas apmērus vēl ir grūti aptvert, jo notikuma vietā aktīvi darbojas glābšanas dienesti un mediķi. Taču, pēc Kataldi teiktā, šis tilts Dženovai ir bijis ļoti nozīmīgs un sekas būs jūtamas vēl ilgi.
"Šodien es biju diezgan tālu no notikuma vietas, taču šo tiltu es šķērsoju katru dienu. Dženovai tas ir ļoti nozīmīgs tilts, jo tas savieno Dženovas lidostu ar Ziemeļitāliju.
Var prognozēt, ka arī uz priekšu mums ir gaidāmas ļoti nopietnas satiksmes problēmas,
piemēram, kravas automašīnu satiksmei un ostas darbībai. Vēl jāņem vērā, ka šis ir atvaļinājumu laiks un daudzi cilvēki vēlas doties uz Dženovu uz jūru. Šī tiešām ir milzīga katastrofa. No manas puses - visa mana ģimene nav cietusi, arī draugi, un tas ir labi. Taču droši vien kādam būs kāds paziņa, kuru šī traģēdija būs skārusi," stāstīja Kataldi.
Uz katastrofu reaģējušas ne tikai Itālijas, bet arī citu valstu amatpersonas. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija ir gatava palīdzēt Itālijai, savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers izteica visdziļāko līdzjūtību.
Latvijas Ārlietu ministrija arī izteikusi līdzjūtību Itālijai un apstiprinājusi, ka ziņu par Dženovā cietušiem Latvijas valstspiederīgajiem pagaidām nav.
Ja tomēr ir nepieciešama konsulārā palīdzība, jāraksta uz epastu [email protected] vai jāzvana uz konsulāro tālruni 67015905.
Pagājušā gadsimta 60. gadu vidū atklāto tiltu vietējie iedzīvotāji dēvējuši par Dženovas Bruklinas tiltu, tādējādi atspoguļojot tā līdzību ar tiltu Ņujorkā. Par tilta tehnisko stāvokli speciālisti ir pauduši bažas jau iepriekš. Kompānija "Autostrade per l'Italia", kas atbildīga par lielceļu pār sabrukušo tiltu, paziņojusi, ka jau kādu laiku ir notikuši tilta pamatu stiprināšanas darbi. Pats tilts ticis nepārtraukti uzraudzīts.
Šī tilta sabrukšana kārtējo reizi ir aktualizējusi diskusijas par Itālijas infrastruktūras un sabiedrisko ēku bēdīgo stāvokli. Pagājušajā gadā sagruva viadukts Adrijas jūras piekrastē, prasot divu cilvēku dzīvības, bet netālu no Milānas nobruka arī noslogots ceļš, nogalinot vienu un ievainojot piecus cilvēkus.