LTV raidījums “Pasaules Panorāma” piedāvā kultūras pieminekļu eksperta un arhitektūras zinātņu doktora Bruno Delanda ekskluzīvu sarunu ar Irākas Nacionālā muzeja direktori Bagdādē Lumu Jasu.
Bruno Delands: Latvija un Irāka ir valstis, kas pilnībā apņēmušās sargāt kultūras mantojumu. 2004. gadā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai un NATO, tā nolēma atbalstīt Bagdādes muzeju neatliekamās dokumentācijas jautājumos. Vispirms, vai jūs, lūdzu, varētu pastāstīt par to, kāda situācija ir patlaban Irākā kopumā un arī muzejos? Vai dzīve ir atgriezusies, vai joprojām ir drošības problēmas?
Irākas muzeja direktore: Irāka patlaban ir droša, un dzīve ir atgriezusies. Mums bija ļoti grūti laiki, kad 2014. gadā teroristi, tā sauktā “Islāma valsts”, pārņēma daļu Irākas zemes. Tas, protams, ietekmēja arī muzejus un mūsu kultūras mantojumu, taču tagad par laimi viss ir atgriezies mūsu kontrolē.
Pēc tam, kad Irāka atguva savas zemes, jūs, visticamāk, esat izvērtējuši zaudējumus. Cik ļoti teroristi ir izpostījuši kultūras mantojuma vērtības?
Diemžēl “Islāma valsts” ir izpostījusi 95% no mūsu kultūras mantojuma objektiem: vai tās būtu celtnes, vai citas vietas.
Tās ir vai nu postītas postīšanas pēc, vai nolūkā izlaupīt un guvumu pārdot, lai varētu iegādāties jaunus ieročus. Diemžēl tieši tās teritorijas, kuras pārņēma teroristi, bija slavenas kultūras mantojuma vietas, īpaši Mosula, Nimruda un citas.
Teroristi tiek vainoti kultūras vietu izpostīšanā nolūkā finansēt savas aktivitātes. Vai mēs varam sacīt, ka kultūras objektu izlaupīšana pēc teritoriju atgūšanas ir pilnībā beigusies, vai tā joprojām notiek?
Es nevaru sacīt, ka kultūras objektu izlaupīšana ir pilnībā beigusies, taču 80-90% ir, jo vēsturiskās vietas kontrolē Irākas armija. Taču joprojām vairākās vietās ir konstatēti nelikumīgi izrakumi, un ne tikai teroristu kontrolētajās vietās, arī citur.
Vairāki desmiti tūkstoši senlietu ir pametušas valsti un eksportētas dažādos nolūkos, tostarp, lai finansētu terorismu. Ko jūsu valsts dara, lai to apturētu un panāktu, ka vērtīgās lietas atgriežas Irākā? Un kādu palīdzību jūs sagaidītu no starptautiskās sabiedrības?
Pēc 2003. gada bija ārkārtīgi daudz laupīšanu, un mēs kopā ar UNESCO un citām organizācijām vērsāmies pie kaimiņvalstīm, kas bija senlietu izvešanas ceļi, lai tās atgūtu. Mēs sagatavojām lietu sarakstu, kas tika izplatīts ar Irākas Ārlietu ministrijas palīdzību Irākas vēstniecībās. Mums ir arī īpašs departaments, kas nodarbojas ar pēdu dzīšanu šiem nolaupītajiem priekšmetiem, un mēs jau šādā veidā esam atguvuši 4300 artefaktu.
