Ukrainas gaisa telpa joprojām atvērta
Ukrainas Infrastruktūras ministrija svētdien paziņoja, ka valsts gaisa telpa joprojām ir atvērta un noliedza medijos izskanējušās ziņas, ka to ir plānots slēgt.
Vienlaikus ministrija atzīst, ka dažiem aviopārvadātājiem radušies sarežģījumi saistībā ar apdrošināšanas tirgus svārstībām. Tāpēc Ukrainas valdība esot vienojusies sniegt atbalstu aviopārvadātājiem un plāno sniegt papildu finanšu garantijas aviācijas tirgus atbalstam.
Vairākos medijos parādījusies informācija, ka nākamās nedēļas sākumā vairākas starptautiskās apdrošināšanas kompānijas varētu atteikties segt lidsabiedrību apdrošināšanas gadījumus Ukrainas gaisa telpā. Tas faktiski nozīmētu, ka starptautisko lidsabiedrību reisi uz Ukrainu tiek apturēti un tas pats varētu draudēt arī Ukrainas pārvadātājiem.
Vairākas aviokompānijas nedēļas nogalē atcēlušas lidojumus uz Ukrainu vai novirzījušas tos uz citurieni bažās par iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Nīderlandes nacionālā lidsabiedrība KLM sestdien paziņoja, ka uz nenoteiktu laiku pārtrauc visus lidojumus uz Ukrainu. Līdzīgu soli apsverot arī Vācijas aviokompānija "Lufthansa".
Ukrainas zemo cenu aviokompānija "SkyUp" svētdien paziņoja, ka tās lidojums no Madeiras salas Portugālē uz Kijevu ticis novirzīts uz Moldovas galvaspilsētu Kišiņevu pēc tam, kad lidmašīnas iznomātājs aizliedza lidojumus Ukrainas gaisa telpā.
Saspīlēta situācija pie Ukrainas robežām
Drošības situācija ap Ukrainu saglabājas saspīlēta.
Krievija pie robežām ar Ukrainu ir savilkusi aptuveni 100 tūkstošus karavīru, Baltkrievijā netālu no robežas ar Ukrainu norisinās plašas Baltkrievijas un Krievijas bruņoto spēku mācības, bet Melnajā jūrā sākušās Krievijas jūras kara flotes mācības.
ASV prognozē, ka jauns Krievijas militārais uzbrukums Ukrainai varētu sākties nākamnedēļ, tāpēc Vašingtona nolēma pārcelt ASV vēstniecības darbību no Kijevas uz valsts rietumu pilsētu Ļvovu.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paskaidrojis, ka tas bija jādara, lai nepakļautu riskam amerikāņu diplomātus.
"Krievijas militārās ofensīvas risks ir pietiekami augsts un draudi ir pietiekami tuvu, tāpēc tas bija saprātīgs lēmums. Nevienam nevajadzētu brīnīties, ja Krievija izraisīs provokāciju vai incidentu, ko tā pēc tam izmantos, lai attaisnotu ilgstoši plānotas militārās darbības. Krievijas agresija rada draudus ne tikai Ukrainai, bet visai starptautiskajai uz noteikumiem balstītajai kārtībai, kas ir veidojusi pamatu gadu desmitiem ilgai kopīgai drošībai un labklājībai visā pasaulē," sacīja Blinkens.
Kamēr Maskava noraida bažas par plāniem iebrukt Ukrainā un apgalvo, ka Rietumi sarīkojuši nepamatotu “histēriju”, rietumvalstu drošības dienesti ir pārliecināti, ka pastāv reālas bažas par militāru eskalāciju, ņemot vērā Krievijas armijas pastiprināto pulcēšanos ap Ukrainu.
Krievijas agresiju pret Ukrainu svētdien nosodījušas Vācijas augstākās amatpersonas.
Vācijas vicekanclers Roberts Hābeks brīdinājis, ka Eiropa var attapties uz “kara sliekšņa”.
Kanclers Olafs Šolcs pirms pirmdien paredzētās vizītes Kijevā paziņoja, ka Rietumi nekavējoties ieviesīs sankcijas pret Krieviju, ja tā nolems iebrukt Ukrainā. Savukārt Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers paziņoja, ka Austrumeiropā pastāv reāli kara draudi, par kuriem ir atbildīga Krievija.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis saglabāt mieru, uzsverot, ka lielākais ienaidnieks ir “panika”. Zelenskis arī izrādījis neapmierinātību ar pastāvīgas spriedzes uzturēšanu, norādot, ka tam, kuram ir simtprocentīgi pierādījumi par iebrukumu, ir jānāk ar tiem klajā.
Svētdien ir paredzēta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ASV prezidenta Džo Baidena telefonsaruna.
KONTEKSTS:
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Tomēr rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai. 12. februārī notika telefonsarunas starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Džo Baidenu, kā arī starp Putinu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Tikmēr Iekšlietu ministrija izstrādājusi plānu gadījumam, ja Latvijā ierodas liels skaits cilvēku no Ukrainas.
Jau pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās. Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
