Euranet Plus

Situācija Katalonijā

Euranet Plus

Eiropā uzņēmēji nesteidz izmantot visas interneta priekšrocības

Dos naudu Eiropas pilsētu «nocietināšanai» pret teroraktiem ar auto

Dos naudu Eiropas pilsētu «nocietināšanai» pret teroraktiem ar auto

Eiropas Komisija (EK) ir paredzējusi papildu līdzekļus Eiropas pilsētām, kas vēlētos pārveidot vidi tā, lai apgrūtinātu teroraktu veikšanu ar smagajām automašīnām. Šādus uzbrukumus ar lieliem upuriem piedzīvojušas vairākas Eiropas pilsētas – Nica, Londona, Stokholma, Berlīne, Barselona. Daudzviet Eiropā publiskas vietas cenšas dažādi ierobežot un padarīt autotransportam nepieejamas, taču Eiropas Savienība (ES) no savas puses vēlas palīdzēt.

Vairāk nekā 100 miljoni eiro – tik lielu summu EK Briselē ir paredzējusi atvēlēt nākamgad cīņai pret terorismu, tajā skaitā palīdzībai Eiropas pilsētām, kas vēlētos pasargāt savas vēsturiskās un populārākās vietas, kas tūristus pievelk kā magnēts un kas būtu iekārojamas teroristiem.

Par to, ka Eiropas seja šajā ziņā mainīsies un būtībā nocietināsies, Briselē runā jau labu laiku. Taču tagad ar praktisku un finansiālu atbalstu no EK puses šīs izmaiņas cer padarīt mazāk tūdaļ pamanāmas. Ar naudu, ko EK ir atvēlējusi, paredz sniegt atbalstu fizisku šķēršļu izveidei tā, lai nemainītu nozīmīgo un vēsturisko vietu seju, sniegt padomu, kā būtu iespējams izveidot publiskas vietas tā, lai cilvēkiem tās būtu drošas, kā arī aizsargāt kultūras un sporta pasākumus.

"Mēs nevaram apturēt visus teroraktus, taču mēs varam būtiski apgrūtināt teroristu iespējas tos veikt," tā žurnālistiem Briselē atzina par drošību atbildīgais komisārs Džulians Kings.

"Mums ir jāpieņem, ka teroristi nestāv mierā un arī maina un pielāgo savas uzbrukumu metodes, līdz ar to mums ir jābūt spējīgiem pielāgot mūsu atbildes. Šodienas piedāvājums ir mācība, kas gūta no iepriekšējās terorisma pieredzes dažādās dalībvalstīs."

Naudu, kas ir paredzēta drošības nolūkiem, dalībvalstis varēs apgūt projektu veidā sadarbībā ar EK.

„Mēs vēlamies strādāt ar dalībvalstīm, reģionu un vietējām pašvaldībām. Jau šogad mēs esam paredzējuši drošībai ap 18 miljonu eiro, kas ir paredzēti dažādiem dalībvalstu projektiem, lai aizsargātu sabiedriskās vietas. Un 100 miljoni eiro no Reģionālā fonda būs domāti nākamajam gadam. Protams, vairākas nozīmīgās vietas ir arī privātas, līdz ar to mēs vēlamies iesaistīt arī privāto sektoru, mudināt privāto un valsts sektoru maksimāli sadarboties," teica Kings.

Tieši pēdējos gados ES dalībvalstis ir piedzīvojušas virkni šādu slaktiņu, kurus īstenojuši smagā auto vadītāji, iebrāžoties cilvēku pūlī. Te pieminama Francijas kūrortpilsēta Nica. Tur aizvadītā gada vasarā, Francijai tik nozīmīgajā Bastīlijas ieņemšanas gadadienā, gājējiem promenādē uzbrauca smagā automašīna, nogalinot 86 cilvēkus.

Līdzīgus uzbrukumus piedzīvoja arī Londona, Stokholma, Berlīne un nesen arī Barselona. Visās šajās vietās uzbrucēji par mērķi bija izvēlējušies publiskas, gājēju pilnas vietas, kur auto ierašanās būtu pārsteigums.

Taču EK priekšlikumos ir arī idejas, kā apgrūtināt teroristu iespēju izgatavot sprāgstvielas un bumbas, kas izmantotas teroristu pašnāvnieku uzbrukumos, piemēram, Briselē. EK gatavojas atbalstīt apmācības ekspertiem un palielināt "Europol" rindas ar šajā nozarē zinošiem cilvēkiem, kuri prastu laikus pamanīt slēptas ziņas par terorakta gatavošanu. Tas nozīmētu, ka policistiem būtu jāspēj laikus pārtvert telefonos vai internetā raidītus, kodētus un rūpīgi slēptus vēstījumus.

Dažādi pētījumi šajā ziņā rāda visai lielu atšķirību dalībvalstu spējā rīkoties ātri un profesionāli, kā arī parāda, ka atbildīgie dienesti jau terora skartajās valstīs šādas ziņas ir vai nu palaiduši garām vai vienkārši ignorējuši.

Tajā pašā laikā EK aicinājusi dalībvalstis aktīvi runāt ar tām zemēm, no kurām teroristi ierodas vai izmanto tās kā tranzīta koridoru, vai arī saņem palīdzību no tām.  To vidū ir Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Maroka, Tunisija un Turcija. EK aicina dalībvalstis plašāk sadarboties ar tām datu apmaiņā, lai aizdomīgās personas būtu vieglāk sasniegt "Europol" un drošības dienestiem.

Brisele rosinājusi sākt plašākas sarunas arī ar Kanādu par pasažieru datu apmaiņu. Tieši ar Kanādu ES tagad ir izveidojusi ciešas attiecības, slēdzot visaptverošu tirdzniecības līgumu, bet apmaiņa ar pasažieru datiem ir iestrēgusi.

Eiropa kopumā, kā norāda par drošību ES atbildīgais komisārs Kings, arī tuvākajā nākotnē būs teroristu mērķis.

"Cīņa pret teroristisko grupējumu "Daīš" Irākā un Sīrijā ir veiksmīga, un tās ir labas ziņas. Taču tas, ka viņi zaudē, nenozīmē, ka arī Eiropā terorisma draudi samazināsies. Mums jāzina, ka "Daīš" meklē citus darbības veidus un ceļus, lai izplatītu savu propagandu un izvērstu cīņu pret mūsu vērtībām un dzīvesveidu," teica Kings.

Terorisma eksperts Metjū Levits raidorganizācijai "DW" vēsta, ka, visticamāk, nākotnē ES arvien vairāk pieredzēs tā saukto vientuļo vilku aktivitātes. Un aicina pašvaldības un atbildīgos dienestus rūpīgāk sazināties ar reģionos, pilsētās, ciemos dzīvojošajām vietējām kopienām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti