Separātisma idejas ģenerē nevis sabiedrība, bet tās tiek uzspiestas no ārpuses, izriet no Ukrainas socioloģisko pētījumu centra veiktajām aptaujām. Sava apgabala atdalīšanos no Ukrainas un pievienošanu Krievijai atbalstītu 6 - 7 % Ukrainas pilsoņu. Lielākais atdalīšanās piekritēju skaits – 27% - ir Doņeckas apgabalā. Taču joprojām divas trešdaļas doņeckiešu vēlas dzīvot vienotā un nesadalītā Ukrainā.
Doņeckas universitātes profesors Igors Todorovs LTV raidījumam „Panorāma” stāstīja, ka par Ukrainas teritoriālo veselumu iestājas izglītoti ļaudis un vidusslānis. Savukārt tie, kuri atbalsta šķelšanos, to dara nevis ideoloģisku, bet gan sociālu iemeslu dēļ.
„Es atrodos tikai divu kvartālu attālumā no Doņeckas apgabala administrācijas. Dzīve pilsētā rit mierīgi. Separātismam šeit nav masu atbalsta. Taču nenotiek arī masveida mītiņi par Ukrainu. Manuprāt, šāda iedzīvotāju masveida pasivitāte liecina par vēlmi saglabāt „status quo”, un „status quo” nozīmē palikšanu Ukrainas sastāvā,” klāstīja Todorovs.
„Doņeckā es dzīvoju visu mūžu un varu apgalvot, ka prokrieviskais noskaņojums te vienmēr bijis populārs un tas nav izpaudies separātismā. Prokrieviskais noskaņojums izpaudās Reģionu Partijas un komunistu atbalstīšanā, bet ne to spēku atbalstīšanā, kuri varētu prasīt atdalīšanos no Ukrainas. Tie separātistu sapulču dalībnieki, kuri sagrābuši administrācijas ēkas un uzcēluši barikādes, ir tā sauktie tūristi no citurienes un jaunieši no mazām, depresīvām ogļraču pilsētiņām. Tie ir depresīvo apgabalu iedzīvotāji, kuri cer, ka [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins viņiem iedos lielas pensijas un algas,” skaidroja profesors.
Situācija ir nopietna un saspringta, un joprojām nevar izslēgt Krievijas armijas iebrukumu, uzskata Todorovs.
„Mēs visi esam liecinieki un netieši dalībnieki ļoti smalki izplānotai Krievijas specdienestu operācijai. Neesmu pārliecināts, vai tiek izspēlēts tāds pats scenārijs kā Krimā, taču uzdevums - kā minimums - ir destabilizēt situāciju un izjaukt gaidāmās prezidenta vēlēšanas Ukrainā. Krievija neatzīst Ukrainas šī brīža valdību un nav ieinteresēta vēlēšanās, kuras uzraudzīs starptautiskā sabiedrība. Bet Krievijas uzdevums - maksimums – ir likvidēt Ukrainas valstiskumu,” norādīja Todorovs.
Viņaprāt, ar separātistu uzdarbošanos nav neapmierināti vietējie oligarhi.
„Miljardieris Renāts Ahmetovs vairākkārt teicis, ka biznesam patīk klusums un miers. Atdalīšanās no Ukrainas un pievienošanās Krievijai nozīmētu starptautiskas sankcijas pret mūsu reģiona uzņēmumiem, bet mūsu reģions ir eksportētājs. Ja būs sankcijas, Ukrainas metāls nevienam nebūs vajadzīgs, un tas nozīmē ekonomisku pagrimumu,” skaidroja Todorovs.
Doņeckas apgabalā ir neskaitāmas padomju laika rūpnīcas. Metālapstrādes un ķīmijas uzņēmumi ir atkarīgi no Krievijas gāzes piegādēm. Ja Krievija noslēgs gāzes cauruļvadu, reģions kādu laiku vēl izmantos gāzi no krātuvēm, bet pēc tam vajadzēšot ES palīdzību, lai saņemtu reversa gāzi no Eiropas.
Jau ziņots, ka jaunais saspīlējuma vilnis Ukrainā, kuras autonomo republiku Krimu faktiski anektēja Krievija, sācies brīvdienās, kad Harkovā, Doņeckā un Luganskā vairāki bruņoti prikrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu. Harlkovā administrāciju izdevies atbrīvot, bet Luganskas un Doņeckas separātistiem trešdien izvirzīts ultimāts – 48 stundu laikā uzsākt sarunas vai arī ēkas tiks atbrīvotas ar spēku.
