Viņš uzsvēra, ka notiek uzbrukums valstij, kas nekādā gadījumā nav agresors un vēl nesen no Krievijas puses tika saukta par brāļu tautu. Savukārt Ukrainai tiek veltīti tādi apzīmējumi kā „fašisti” un „bandīti”. Tāpēc valstis, kas pret notikumiem raugās kā no attāluma, vairāk domājot par tirdzniecību ar Krieviju un, pēc Bērziņa vārdiem, „olīvām”, pārsteidz.
Ir jācenšas darīt visu, lai karš beigtos pēc iespējas ātrāk, taču „es neesmu optimists”, teica Indulis Bērziņš.
Vaicāts, kā viņš prognozē notikumu attīstību Ukrainā, Bērziņš atteica, ka „pēc [Soču] olimpiskajām spēlēm es vairs neprognozēju”.
Attiecībā uz Latvijas drošību, Bērziņš uzsvēra, ka valsti šobrīd sargā NATO piektais paragrāfs.
„Mūs sargā šis piektais pants. (..) Tā ir realitāte. Es ceru, ka Krievija un viņu prezidents nav pašnāvnieki. Bet, kad es paskatos Krievijas televīziju, tad man liekas, ka viņi ir pašnāvnieki,” viņš saka, atgādinot, ka Krievijas valsts televīzijā ir bijuši draudi kādu Rietumu pilsētu vai teritoriju pārvērst pelnos.
Krievija ir sabojājusi attiecības ar Rietumu pasauli, kas Krievijai ir vajadzīga. „Ir dīvaina sajūta, ka Krievija vēlas iešaut ne tikai sev vienā kājā, bet abās,” teica Bērziņš.
Savukārt attiecībā uz Grieķiju Bērziņš norādīja, ka flirts ar Krieviju vairāk ir mēģinājums panākt sev labākus noteikumus sarunās ar Eiropas Savienību par parādiem. Diplomāts norādīja, ka Grieķijai un Krievijai nav lielas tirdzniecības. Turklāt Krievija jau tagad ir atteikusi finansiālu palīdzību Piedņestrai, līdz ar to nav iespējams, ka Krievija varētu palīdzēt Grieķijai.
