Dažas valstis izrāda asu pretestību Eiropas Savienības topošajai migrācijas politikai

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū nav vienotības par to, kā risināt situāciju ar patvēruma meklētāju uzņemšanu. Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula, kas ir daļa no ES jaunās imigrācijas politikas reformu paketes un kas šobrīd atrodas tapšanas stadijā, saskārusies ar asu pretestību no dažu dalībvalstu puses. 

Eiropas Komisija (EK) pagājušā gada septembrī nāca klajā ar migrācijas politikas paketi, bet vienošanos par to ir grūti panākt – arī Eiropas Parlamentā ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Iebildumi ir par daļu no šīs paketes – kā notiktu meklēšanas un glābšanas operācijās izglābto cilvēku sadale. 

Izdevums “EU Observer”, atsaucoties uz iegūtu iekšējas lietošanas dokumentu, noskaidrojis, ka Nīderlande, Austrija, Īrija, Malta, Slovākija, Polija un Igaunija iebilst tam, ka šajās jūras operācijās izglābtie cilvēki tiktu solidāri sadalīti starp dalībvalstīm – bet šie iebildumi ir atšķirīgi.  

Piemēram, Austrija uzskata, ka tas tikai stimulēs arvien jaunu migrantu došanos laivās pāri Vidusjūrai. Igaunija uzskata, ka izglābto cilvēku sadalei nav nepieciešams atsevišķs solidaritātes mehānisms. Arī Polija nevēlas uzņemt izglābtos cilvēkus.

Malta savukārt uzskata, ka priekšlikums nav pietiekami apjomīgs un šādi pārvietot vajadzētu ne tikai izglābtos migrantus, bet visus patvēruma meklētājus. Arī Nīderlande uzskata, ka visiem patvēruma meklētājiem jātiek sadalītiem vienotā solidaritātes mehānismā, “nevis jūrā izglābtie būtu kaut kā īpaši jāizdala”. 

Šie dažādie iebildumi var radīt problēmas, izstrādājot patvēruma un migrācijas pārvaldības noteikumus, jo gan Eiropas Parlamentam, gan Padomei, kur pārstāvētas dalībvalstis, ir jāformulē savs sarunu mandāts, pirms uzsākt savstarpējas sarunas par šo paktu, kuru EK piedāvājusi. 

Arī iepriekš priekšlikumi par patvēruma meklētāju solidāru sadalījumu starp dalībvalstīm, lai palīdzētu Dienvideiropas valstīm, saskārās ar dažu valstu asu pretestību. 2015.gada bēgļu krīzē Polija, Ungārija un Čehija atteicās uzņemt patvēruma meklētājus, un pēc tam šo lietu zaudēja ES tiesā pagājušajā gadā, bet patvēruma meklētāju uzņemšanas shēma jau bija beigusies.

Tāpēc tagad EK piedāvāja dalībvalstīm arī citas iespējas kā izrādīt solidaritāti, neuzņemot patvēruma meklētājus, piemēram,  ar "atgriešanas sponsorēšanu" – valsts var deportēt noraidītu patvēruma meklētāju citas valsts vārdā, tādā veidā palīdzot. Saskaņā ar Eiroparlamenta teikto, divas trešdaļas patvēruma pieteikumu tiek noraidīti. Un tas rada slogu dalībvalstu sistēmām, jo migrantu nosūtīšana atpakaļ uz viņu mītnes zemēm bieži vien nav veiksmīga. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt