Vācijas Māršala fonda rīkotajā Briseles forumā, kas ik gadu pulcē vadošos politiķus un viedokļu līderus, Bžezinskis aicināja ņemt vērā notikumu fonu, kādā notiek Ukrainas krīze.
„Nedomāju, ka Krievija apzināti rada globālas briesmas, taču šobrīd tā tās iemieso, jo rada attiecīgas emocijas un draudu sajūtu, kas varētu pieņemties spēkā un faktiski radīt globālas briesmas,” pauda Bžezinskis.
“Neaizmirstiet, kāds visiem šiem notikumiem ir konteksts. Ukraina patlaban nav vienīga nopietnā problēma pasaulē. Mums ir lielas problēmas Tuvajos Austrumos. Mēs esam situācijā, kad cenšamies strādāt ar Irānu. Potenciālie postījumi globālajai stabilitātei ir milzīgi un ne tikai Eiropai, bet arī līdz pat tālajiem Austrumiem. Ja mēs būsim stingri un skaidri un radīsim tādu situāciju, kurā Krievija pati var palīdzēt izbeigt šo krīzi Ukrainā, tad iegūsim mēs visi, ja nē, tad mēs iedrošināsim Krieviju konfliktu saasināt un galu galā panāksim haosu ne tikai Eiropā, bet arī Tuvajos Austrumos,” norādīja Bžezinskis.
Jau vēstīts, ka, neraugoties uz visiem starptautiskās sabiedrības centieniem panākt pamiera ievērošanu konflikta plosītajos Ukrainas austrumos, vairākos frontes sektoros turpinās sadursmes. Sīvākās cīņas pašlaik notiek Avdejevkas pilsētas apkaimē.
12.februarī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu, tomēr no Ukrainas turpina pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
