Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusī līdzšinējā premjerministra Boiko Borisova labēji centriskā partija GERB jeb, latviskojot nosaukumu, – „Pilsoņi par eiropeisku Bulgārijas attīstību”, sola steidzami sēsties pie sarunu galda un saukt kopā koalīciju, lai jaunā valdība pēc iespējas ātrāk varētu sākt darbu.
Taču arī vēlēšanās otro vietu ieguvušie sociālisti nekavējās paziņot, ka Borisovs valdību neizveidos, viņi arī ir gatavi runāt ar kreisā spārna kandidātiem par koalīcijas veidošanu, lai aiztaupītu, pēc sociālistu teiktā, sabiedrībā jaunu protesta vilni.
Borisova partija, kas tagad vēlēšanās ieguvusi vairāk nekā 30% balsu, vēl nesen krita sabiedrības nežēlastībā. Februārī Borisovs bija spiests atkāpties no amata pēc plašiem sabiedrības protestiem, kas sākotnēji izcēlās dusmās par dārgo maksu par elektrību un elektroenerģijas ražotāja monopolu, bet pēc tam pārauga pret valdību vērstās demonstrācijās.
Borisovu aizstāja pagaidu premjerministrs, ASV dzimušais politiķis un diplomāts Marins Raikovs.
Bijušais Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas mērs un tagad atkārtotais kandidāts uz Bulgārijas premjerministra vietu Boiko Borisovs ir neikdienišķa personība. Vēl pirms savas politiskās karjeras viņš bijis ugunsdzēsības speciālists Ārlietu ministrijā, tad mācību spēks Policijas akadēmijā, vēlāk nodibinājis miesassargu kompāniju un ilgstoši bijis Bulgārijas nacionālās karatē komandas treneris.
Eksperti norāda, ka to ķīviņu, skandālu un netīrās politiskās kampaņas dēļ, kādā visas partijas bija ieslīgušas priekšvēlēšanu procesā, tām tagad būs ļoti grūti sēsties pie sarunu galda un atrast kompromisu vai vispār sastrādāties parlamentā un valdībā.
Bulgārija pēc dažādiem rādītājiem patlaban ir ES nabadzīgākā valsts, un nedaudz vairāk nekā septiņu miljonu iedzīvotāju lielajā zemē neapmierinātība ar dzīves līmeni un faktu, ka Bulgārija sāk veidoties par arvien dziļāku ES nomali, ar katru gadu aug augumā. Jau ilgāku laiku Bulgārijas valdība kopā ar Rumāniju cenšas pārliecināt ES, ka ir gatava iekļauties no robežām brīvajā Šengenas zonā, taču līdz šim joprojām ir saņēmusi atteikumu, vismaz dažu valstu iebildumu dēļ par to, ka Bulgārijas atbildīgās amatpersonas nepietiekami cīnās ar korupciju, organizēto noziedzību, tiesu sistēma nav pietiekami stipra un robežas, kas Bulgārijai ir ar citām valstīm, kas nav ES, ir nedrošas un nepilnīgi sargātas.
