Bulgārijas kontrabandisti iesaistās bēgļu biznesā; valsts stiprinās robežas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Bēgļu krīze ir radījusi īpašu noziedznieku kategoriju - cilvēku kontrabandistus, kas izmanto iespēju iedzīvoties pat tādās situācijās, un arī Bulgārijas noziedzīgās struktūras ātri pielāgojās jaunajai situācijai. Oficiālā Sofija  sola stiprināt robežkontroli. 

Kā jau speciālisti paredzēja pirms dažiem mēnešiem, pastiprinoties kontrolei pār Eiropas Savienības (ES) jūras robežām, bēgļu straume sāka meklēt citus ceļus. Sauszemes maršruts pa Rietumbalkāniem izrādījās salīdzinoši drošāks, un daudzi apsviedīgi darboņi te saskatīja iespēju ātri un daudz nopelnīt.

Pēc Bulgārijas policijas informācijas, runa ir par tradicionālo narkotiku un zagto automobiļu tranzītu, kurš drīz vien tika piemērots jaunajai “ekonomiskajai” situācijai.

No gada sākuma Bulgārijā par nelikumīgu cilvēku kontrabandu ir aizturētas vairāk nekā 200 personas. Cena pārvešanai no Turcijas robežas caur Bulgāriju līdz Serbijai  ir gandrīz 2000  eiro. Ceļošana nereti notiek necilvēcīgos apstākļos, pa 10-15 bēgļiem vienā automašīnā.

Pirms dažam nedēļām Austrijā lielceļa malā tika atklāta pamesta kravas automašīna ar vairāk nekā 70 bojā gājušiem bēgļiem. Izrādījās, ka noziegumā iesaistīti arī četri Bulgārijas pilsoņi, kas gan esot organizētās noziedzības tīkla zemāko rangu pārstāvji.

Bulgārijas iekšlietu ministre Rumjana Bačvarova preses konferencē pirms tikšanās 22.septembrī ar saviem Eiropas kolēģiem uzsvēra, ka valdība apzinās situācijas nopietnību un gatavo izmaiņas likumdošanā, kas pastiprinās atbildību par šāda tipa noziegumiem – paredzēta brīvības atņemšana līdz 30 gadiem un naudas sods 15 tūkstoš eiro apmērā.

“Tiks izveidota speciāla policijas vienība, kas būs Iekšlietu ministrijas un prokuratūras pakļautībā un kuras galvenais uzdevums būs cīņa ar cilvēku kontrabandas organizētājiem. Turpināsim aktīvi sadarboties ar attiecīgajiem Eiropas Savienības dienestiem, kas atvieglos to noziegumu izmeklēšanu, kurus bulgāru pilsoņi izdarījuši citās valstīs,” sacīja ministre.

Valdība paziņoja, ka atbalsta  jaunos ES bēgļu sadales kvotu  pamatprincipus, saskaņā ar kuriem valstij nāksies uzņemt papildu 2100 migrantus, un atšķirībā no Rumānijas neizmanto to kā argumentu iekļaušanai Šengenas zonā. No valsts budžeta tiks piešķirti  2,5 miljoni eiro, ko izmantos, lai nodrošinātu patvēruma meklētājiem pārtiku, ārstniecisko un juridisko palīdzību. Arī bēgļu aģentūras darbinieku skaits  palielināsies par 100 štata vienībām.

Policija regulāri veic dokumentu pārbaudi rajonos, kur pulcējas daudz migrantu. Tikai  galvaspilsētā Sofijā  vien no gada sākuma ir aizturēti 4000 nelikumīgu robežas šķērsotāju. Lielākā daļa no viņiem nāk no Irākas un Sīrijas, bet ir arī no Afganistānas un Ziemeļāfrikas valstīm.

Nereti bēgļiem nav nekādu personas apliecību, tāpēc grūti noskaidrot, no kādas valsts tie ieradušies, vai cilvēki tiešām bēg no kara šausmām, vai arī drīzāk atbilst kategorijai “ekonomiskie migranti”, kas dodas uz Eiropu ar nolūku uzlabot dzīves apstākļus sev un savai ģimenei.

Situācija ir visai nestabila. Pēc tam, kad nespēdamas tikt galā ar nemitīgo bēgļu plūsmu, pirms dažām dienām Vācija, Austrija un Ungārija atjaunoja robežkontroli, autobusi ar bēgļiem devās jaunā virzienā – uz Horvātiju. Arī Turcijā stāvoklis ir kritisks -  tā kā Stambulas autoostas ir pārpildītas un biļešu pārdošana -  pārtraukta, simtiem cilvēku dodas ceļā kājām.

Viens no iespējamiem maršrutiem, acīmredzot, vedīs caur Bulgāriju un Rumāniju uz Ungāriju un tālāk Vāciju, otrs – caur Serbiju, Horvātiju un Slovēniju uz Austriju.

Bulgārijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka vēl 160 karavīri tiks nosūtīti uz pierobežas rajoniem.  

Jau ziņots, ka bēgļu pieplūdums no kara un citu problēmu pārņemtajām Tuvo Austrumu valstīm turpina radīt dažādas problēmas un nesaskaņas Eiropā - Francija var atjaunot robežkontroli, pirmkārt uz robežas ar Itāliju. Tikmēr Rumānijas Ārlietu ministrija izsaukusi uz pārrunām Ungārijas vēstnieku, lai paustu bažas par  lēmumu būvēt žogu gar abu valstu robežu. 

Pēdējos mēnešos Eiropu ir pārsteigusi bēgļu krīze, kuru uzskata par lielāko kopš Otrā pasaules kara beigām, - aizvien vairāk cilvēku no karu pārņemtajām Tuvo Austrumu valstīm cenšas iekļūt Eiropā. Vācija vien rēķinās, ka tā šogad saņems miljonu patvēruma meklētāju pieteikumu. 

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja Eiropas Savienības valstīm papildus uzņemt 120 000 bēgļus, kuri jāsadala pa visām ES valstīm.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti