Tiesvedības demokratizācija un ierēdņu birokrātijas samazināšana, kontrole visos līmeņos un bez slepeno organizāciju biedriem Temīdas templī – tā ir tikai daļa no Tieslietu ministrijas gatavotajām izmaiņām. Tiks skaidri definētas prasības, kādām jāatbilst justīcijas darbiniekiem, nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija, tai skaitā ētiskie kritēriji un morāles standarti, ar kuru pārbaudi nodarbosies īpaša komisija, kas tiks izveidota Augstākās tiesu padomes Inspektorāta ietvaros.
Ministrs Hristo Ivanovs paredz reformas attīstību vairākos virzienos – tieslietu sistēmas pārvaldes modeļa izmaiņas, saskaņā ar paredzētajām korekcijām valsts Konstitūcijā; pasākumi, kas palielinātu darba efektivitāti un modernizāciju; juridisko procesu optimizācija, kā arī elektroniskās tiesvedības ieviešana. Atbildot uz pastāvīgo kritiku no Eiropas Komisijas puses, ar Pasaules Bankas finansējumu tiks izstrādāta speciāla programmatūra, kas ļaus kontrolēt tiesnešu godīgumu un noturību pret korupciju. Tieslietu sistēmas darbiniekiem un viņu tuvākajiem radiniekiem vajadzēs deklarēt esošos kustamos un nekustamos īpašumus, banku rēķinus, ņemtos kredītus, vērtīgus mākslas priekšmetus un dārglietas, kā arī saņemtās dāvanas, ieskaitot tās, kas maskētas kā pirkums. Piemēram, ja kāds tiesnesis ir nopircis par 1000 eiro automobili, kura reālā vērtība ir 50 tūkstoši, acīmredzami, ka starpību kāds ir finansējis. Tā var veidoties atkarība, kas ietekmētu tiesneša objektivitāti, iznesot spriedumu. Tiesu inspektorātam būs uzdevums ik gadu pārbaudīt justīcijas darbinieku reālo un oficiāli deklarēto īpašumu, un, atklājot starpību, lielāku par 2500 eiro, ierosināt pārbaudi, bet nepieciešamības gadījumā iesniegt lietu tiesā.
“Cīņai ar korupciju vienmēr ir divi aspekti: pirmais ir likvidēt tās pastāvēšanas priekšnoteikumus, un otrais – iztīrīt sistēmu no jau pastāvošajām koruptīvajām praksēm un to dalībniekiem,” saka Bulgārijas tieslietu ministrs Hristo Ivanovs.
Interesants moments ir aizliegums tiesnešiem piedalīties slepenu biedrību un organizāciju, kā piemēram, masonu ložu, darbībā. Ne reizi vien neloģiskie lēmumi lietu izmeklēšanas un spriedumu piespriešanas gaitā ir radījuši sabiedrībā aizdomas par tādu neoficiālu kontaktu pastāvēšanu, taču viss palicis baumu līmenī. Tagad tiesneši un prokurori aizpildīs īpašu deklarāciju par nesastāvēšanu tādās biedrībās. Ja vēlāk atklāsies, ka deklarētā informācija bijusi nepatiesa, nāksies vai nu izstāties no organizācijas, vai arī atkāpties no amata.
Vienlaicīgi reforma paredz pastiprināt kontroli attiecībā uz galveno prokuroru un abu Augstāko tiesu – Kasācijas un Apelācijas - priekšsēdētājiem. Izmaiņu rezultātā būs iespējams tos atbrīvot no amata par dienesta pārkāpumiem. Patlaban likuma un sistēmas konjunktūras rezultātā augstākie tiesneši ir praktiski neaizsniedzami un nenes nekādu atbildību. Ministrs Hristo Ivanovs uzskata, ka nepieciešama Personāla nodaļa gan Tiesnešu, gan Prokuroru kolēģijā, kas šaubu gadījumā pārbaudītu potenciālo ekonomisko un politisko atkarību un informētu attiecīgās kopējās sapulces, kas atbildēs arī par tiesu sastāvu, kadru politiku un lietu sadali.
Tādā veidā piedāvātajā reformas variantā ir ievēroti visi Eiropas Komisijas ieteikumi. Izstrādātā stratēģija saņēmusi augstu novērtējumu Briselē un dod cerības, ka būs kārtējais solis uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas un Eiropas Komisijas monitoringa atcelšanu, kas ir spēkā kopš Bulgārijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
