Iemesli ir vairāki - gan novecojusī ūdens tīkla infrastruktūra, kas būvēta pirms vairāk nekā pusgadsimta un nereti no nekvalitatīviem materiāliem, gan biežās avārijas un investīciju trūkums.
Ūdenssaimniecībām nav ekonomiska stimula tērēt ievērojamus līdzekļus, lai nomainītu nolietotās caurules, bet Eiropas finansējums galvenokārt tika ieguldīts kanalizācijas un ūdens attīrīšanas stacijās.
Liels ir arī tirdzniecības zaudējumu īpatsvars - ūdens, kas ir patērēts, bet nav samaksāts.
Dažviet, īpaši romu kvartālos, parādnieku ir vairāk nekā puse no klientiem. Tādu vai citādu iemeslu dēļ reāli nesaņemtais ūdens tiek kalkulēts ikmēneša rēķinos, kas godprātīgos maksātājos papildus rada netaisnības sajūtu.
Ūdensapgādes un kanalizācijas tarifi dažādās Bulgārijas pilsētās svārstās no 70 eirocentiem līdz pat 1,50 eiro par kubikmetru. Latvijā attiecīgā pakalpojuma izmaksas ir līdzīgas, taču nevajag aizmirst, ka minimālā alga Balkānu valstī ir par 145 eiro zemāka.
Speciālisti atzīst, ka pēc nozares decentralizācijas tā ir attīstījusies visai haotiski.
Taču kā vienīgais risinājums parasti tiek piedāvāts kārtējais cenu paaugstinājums.
Proti, sākot no marta, ar Valsts enerģētikas un ūdens kontroles komisijas svētību galvaspilsētā Sofijā ūdens kļūs par 18% dārgāks, bet valsts mērogā tuvākajos piecos gados cenas palielināsies gandrīz par pusi. Tas palīdzēšot uzlabot gan dzeramā ūdens kvalitāti, gan samazināt zaudējumus ūdens sadales tīklā.
Reģionālās attīstības un labiekārtošanas ministrija ar Eiropas Savienības darbības programmu atbalstu paredzējusi tik ilgi gaidītajā ūdens reformā ieguldīt vairāk nekā 1,5 miljardus eiro, lielāko daļu tieši infrastruktūras attīstībā. Grūti paredzēt, kā procesus ietekmēs nesenā valdības demisija, taču pēc līdzšinējās reģionālās attīstības un labiekārtošanas ministres Liljanas Pavlovas domām, izstrādātā stratēģija ļaus labāk izmantot dabas resursus un piesaistīt vairāk investīciju.
„Bez nopietniem ieguldījumiem ūdensapgādes un kanalizācijas sektorā neiztikt, taču, lai tie būtu efektīvi un lietderīgi, ir svarīgi nodrošināt optimālu līdzekļu un infrastruktūras pārvaldību,” saka Pavlova. „Galvenais uzdevums ir uzlabot iedzīvotājiem piedāvāto pakalpojumu kvalitāti.”
Līdz gada beigām pirmajiem tādā veidā finansētajiem projektiem jābūt gataviem. Tiesa, ir viens noteikums - lai varētu kandidēt uz Eiropas un valsts līdzekļiem, ikvienam no 28 administratīvajiem apgabaliem jāapvieno savā teritorijā esošie ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumi. Četriem tas joprojām nav izdevies. Tā kā liela daļa bulgāru turpinās maksāt par to, ko nav lietojuši, pilnībā attaisnojot vietējo parunu “Kas ūdeni kājām min, staigā izslāpis”.
