Protams, vidējie rādītāji ir diezgan abstrakta kategorija. Tie neatspoguļo ne to relatīvi nelielo iedzīvotāju daļu, kas atpūtai izvēlas dārgus un eksotiskus galamērķus, ne arī tos, kas, materiālo apstākļu spiesti, pavada brīvās dienas turpat uz vietas vai labākajā gadījumā pie radiem laukos.
Bulgārijā tradicionālais atvaļinājumu mēnesis ir augusts, kad ikviens cenšas kaut uz pāris dienām izrauties līdz jūrai vai vietējiem kalnu kūrortiem, kas piedāvā visdažādākās atrakcijas – izjādes ar zirgiem, tūrisma pārgājienus, baseinu, spa vai tenisa kortu. Kas var to atļauties, dodas uz kādu no jaunuzceltajiem kompleksiem, kur viss iekļauts (“all inclusive” - angļu val.), vidusmēra ģimene pielādē mašīnu ar produktiem un dodas uz jūru, kur noīrē uz nedēļu istabiņu ar virtuvi vai dzīvokli pēc iespējas tuvāk pludmalei.
Jau pavasarī prognozes rādīja, ka Bulgārijā šī sezona vietējam tūrisma biznesam būs visvājākā pēdējo gadu laikā. Lai kompensētu faktu, ka Ukrainas krīzes rezultātā jūtami sarucis atpūtnieku skaits no konfliktā iesaistītajām valstīm, tika izvērsta plaša kampaņa ar aicinājumu izvēlēties atpūtu dzimtenē.
Diemžēl statistika rāda, ka ar patriotismu vien nepietiek, un visiecienītākais maršruts jūnijā bijusi Turcija, ko apmeklējuši gandrīz 145 tūkstoši bulgāru - par 34 % vairāk kā pērn. Otrajā vietā par spīti sarežģītajai ekonomiskajai un politiskajai situācijai ir kaimiņu Grieķija, ko savai atpūtai izvēlējušies vairāk kā 80 tūkstoši. Iemesli ir tīri ekonomiski – tūrisma pakalpojumu cenas Melnās jūras kūrortos joprojām turpina augt, un pēc neoficiālas informācijas jau apsteigušas, piemēram, slaveno Maiami Amerikā. Pludmales krēsla īre kopā ar saulessargu svārstās no 5 līdz 20 eiro dienā. Uzņēmīgi darboņi nereti patvaļīgi uzstāda barjeras uz piebrauktuvēm un nelikumīgi iekasē iebraukšanas nodevu, lai gan pēc likuma zonai tiešā ūdens tuvumā ir jābūt bez maksas un brīvi pieejamai.
Lai nodrošinātu atpūtu bez riska un problēmām, tiek pastiprināta arī tūrisma operatoru firmu darbības kontrole. Tā, piemēram, mēneša sākumā ar nepatīkamu pārsteigumu beidzās skolēnu grupas ekskursija uz Spāniju, Izrādījās, ka organizatori nav nodrošinājuši viesnīcu - un bērniem nācās nakšņot bēgļu nometnē. Pēc apstākļu noskaidrošanas vainīgajai firmai tika uzlikts naudas sods 5 tūkstoš eiro apmērā. Ja līdzīgi gadījumi atkārtosies, lieta var nonākt līdz licences atņemšanai.
Ieinteresētās organizācijas gatavojas izveidot arī speciālu fondu, kur tiktu iemaksātas drošības garantijas, lai varētu adekvāti reaģēt tādās situācijās. Līdzīga pieredze sastopama daudzviet Eiropā, tai skaitā arī Latvijā.
Viesnīcu un restorānu īpašnieki, kā arī tūroperatori parasti attaisnojas ar krīzi un uzskata, ka valdībai būtu jāpalīdz. Viens no veidiem, kā pazemināt pakalpojumu cenas, kas attiecīgi pastiprinātu bulgāros interesi par vietējiem kūrortiem, varētu būt koncesijas nodokļa atcelšana. Pēc aprēķiniem valsts kasē tad ieplūstu ap 50 miljoniem eiro. Vai tādi administratīvi soļiem būs pietiekami, laiks rādīs. Jebkurā gadījumā Tūrisma ministrija jau uzsākusi darbu pie reklāmas kampaņas 2016. gadam. Notiek pārrunas ar BBC, CNN un citām televīzijām.
