ĪSUMĀ:
- Britu parlamenta izmeklēšanas komiteja publicē ziņojumu par Krievijas ietekmi.
- Ziņojums: Krievijas ietekme Lielbritānijā ir “jaunā normālā situācija”.
- Komiteja aicina valdību rīkoties, lai palīdzētu izlūkdienestiem vērsties pret to.
- Kremlis visas apsūdzības ir noraidījis.
- Ziņojumā arī kritizētas vairākas britu valdības par intereses trūkumu to izmeklēt.
- Aizdomas par Krievijas iejaukšanos britu politikā bijušas nopietnas.
- Ziņojums: Būtu nopietni jāizmeklē Krievijas iejaukšanos “Brexit” referendumā.
Lielbritānijas parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejas ziņojumā par Krievijas iejaukšanos valsts politikā secināts, ka Krievija Apvienoto Karalisti saredz kā vienu no saviem svarīgākajiem mērķiem Rietumos.
Krievijas ietekme Lielbritānijā ir “jaunā normālā situācija”, teikts ziņojumā, kurā pausts aicinājums “rīkoties nekavējoties”, lai palīdzētu izlūkdienestiem vērsties pret šo “ļoti spēcīgo pretinieku”.
Komitejas ziņojumā aptverts plašs tēmu loks, arī dezinformācijas kampaņas, kibertaktika un Krievijas pilsoņi, kas pārcēlušies uz Lielbritāniju. Lielākā daļa “ārkārtīgi sensitīvo” detaļu gan netiks publiskota, bažījoties, ka Krievija var izmantot liecības, lai apdraudētu Lielbritāniju.
Kremlis visas apsūdzības ir noraidījis.
Komitejas ziņojumā vēstīts ne tikai par Krievijas darbībām, bet arī kritizētas vairākas Lielbritānijas valdības, ka tās Krievijas oligarhus uzņēmušas ar “atplestām rokām”. Un ir ļoti daudz krievu ar ļoti ciešām saitēm ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuri ir ļoti labi integrējušies Lielbritānijas uzņēmējdarbības, politiskajā un sociālajā vidē. Tā nereti tiek dēvēta par “London-gradu.”
Šis ziņojums izraisīja iekšpolitisku skandālu vēl pirms tā publicēšanas. Sākotnēji sabiedrību ar to iepazīstināt bija paredzēts pirms decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām. Konservatīvā valdība tika apsūdzēta mēģinājumos tā publicēšanu aizkavēt, un arī tagad galvenie ziņojuma publicētāji, kuri parlamentā pārstāv opozīciju, kritizēja premjerministru Borisu Džonsonu par ziņojuma neparakstīšanu uzreiz.
Ņemot vērā to, ka pašreizējās premjera Borisa Džonsona valdības vai tās priekšgājēju “zinātkāres trūkuma” dēļ netika pasūtīta neviena izmeklēšana, deputāti nevarot izdarīt spēcīgus secinājumus.
Un nožēla par intereses trūkumu esot vēl jo lielāka, jo aizdomas par Krievijas iejaukšanos britu politikā bijušas nopietnas.
“Lielbritānijas valdība novērsa skatienu no šīs problēmas, fokusējoties uz pretterorismu. Tā daudz par zemu ir novērtējusi nepieciešamo pretreakciju, atbildot uz draudiem no Krievijas, un joprojām atrodas iedzinēja lomā,” paziņoja parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejas loceklis Stjuarts Hozijs.
“Krievija rada būtiskus izlūkošanas izaicinājumus, un mūsu valsts aģentūrām nepieciešami mehānismi, lai ar tiem cīnītos. Piemēram, mūsu likumdošana neatbilst mērķiem, kas saistīti ar cīņu pret ārvalstu spiegiem. Kamēr mēs to nemainīsim, izlūkdienestu darbinieku rokas ir sasietas,” pauda Hozijs.
Ziņojuma autori uzsver, ka liela daļa no īpaši jūtīgās informācijas publiskajā ziņojumā nav ietverta, taču apkopotie pierādījumi esot nepārprotami. Vienlaikus Krievijas realizētās dezinformācijas kampaņas ziņojumā tēlaini nodēvētas par “karstu kartupeli, kuram neviens politiķis nevēloties pieskarties pat ar trīsmetrīgu mietu”.
“Sašutums nav tādēļ, ka notikusi iejaukšanās mūsu vēlēšanās, bet gan tādēļ, ka neviens šeit par to nevēlējās pat dzirdēt. Es domāju, ka tas mūsu ziņojumā izskan ļoti skaļi un skaidri. Mēs zinām, ka Krievijas iejaukšanos Apvienotās Karalistes iekšējās lietās ir kļuvusi par ikdienas realitāti,” sacīja parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejas loceklis Kevans Džounss.
Ziņojumā minēts, ka nav iespējams norādīt uz konkrētiem pierādījumiem par Krievijas iejaukšanos “Brexit” referendumā un pirms sešiem gadiem notikušajā referendumā par Skotijas neatkarību. Tagad pēc deputātu domām būtu nepieciešams nopietni izmeklēt Krievijas iejaukšanos “Brexit” referendumā un publicēt rezultātus britu sabiedrībai.
