Kā paziņojusi britu premjerministre Terēza Meja, gadījumā, ja cilvēktiesības traucēs terorismā aizdomās turamo personu saukšanu pie atbildības, šādi likumi būs jāmaina. Tas varētu attiekties arī uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kura Lielbritānijai ir saistoša kopš 1953.gada.
“Mēs redzam, ka draudi palielinās, attīstās un kļūst arvien sarežģītāki. Mums ir nepieciešams nodrošināt, ka mūsu policijai, drošības un izlūkošanas aģentūrām ir nepieciešamās pilnvaras. Ar to es domāju lielākus cietumsodus personām, kuras atzītas par vainīgām terorisma noziegumos. Drošības iestādēm ir jābūt pilnvarām deportēt terorismā aizdomās turamās personas uz viņu valstīm, un ir jādara vairāk, lai ierobežotu terorismā aizdomās turēto personu pārvietošanās brīvību.
Tas ir jādara tad, kad mums ir pietiekami daudz pierādījumu par viņu radītajiem draudiem, bet nepietiekami daudz, lai viņus tiesātu tiesā.
Ja mūsu cilvēktiesību likumi mums to neļaus darīt, mums tie būs jāmaina, lai mēs to varētu darīt,” paziņoja Meja.
Britu premjerministre gan nav norādījusi, kādi tieši konkrēti soļi būtu jāsper, taču avoti Konservatīvajā partijā raidsabiedrībai BBC minējuši, piemēram, komandantstundas ieviešanu, kā arī ierobežojumu ieviešanu aizdomās turamo personu piekļuvei dažādiem saziņas līdzekļiem vai ierobežojumus tikties ar cilvēkiem.
Terēzas Mejas nostāja gan izraisījusi visai pretrunīgu reakciju viņas politisko konkurentu vidū. Piemēram, leiboristu līderis Džeremijs Korbins paziņojis, ka atteikšanās no cilvēktiesībām vai vismaz izņēmumu panākšana Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ietvaros terorismu sagraut nepalīdzēs. Pēc Korbina vārdiem, Konservatīvās partijas līdere pašā pēdējā brīdī ir atkāpusies no savas partijas iepriekš pieņemtās programmas.
Leiboristi arī turpina atgādināt par to, ka tieši laikā, kad Terēza Meja pildīja iekšlietu ministres pienākumus, veikti ievērojami samazinājumi drošības dienestu finansēšanā.
Savukārt bijušais liberāldemokrātu vadītājs Niks Klegs uzsvēris, ka premjerministres izteikumi ir tikai un vienīgi ciniski priekšvēlēšanu solījumi, kuru mērķis ir pēdējā brīdī piesaistīt daļu no Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas vēlētājiem. Klegs arī uzsvēris, ka šajā situācijā runa pat nav par cilvēktiesībām, bet gan to, cik veiksmīgi valstis apmainās ar izlūkdienestu informāciju. Šādi viņš komentējis izskanējušās ziņas, ka viens no uzbrukumu organizatoriem ir atradies Itālijas specdienestu uzraudzības sarakstos.
Sabiedriskās domas aptaujas līdz šim visai piesardzīgi prognozējušas ceturtdien gaidāmo vēlēšanu iznākumu, priekšroku tomēr dodot Terēzas Mejas konservatīvo spēku uzvarai. Prognozes gan liecina, ka uzvara var izrādīties gan ļoti pārliecinoša, gan pat ļoti minimāla.
Tikmēr Lielbritānijas policija Londonas piepilsētā Ilfordā aizturējusi vēl vienu personu, kuru tur aizdomās par saistību ar sestdien notikušo uzbrukumu galvaspilsētas centrā, kurā dzīvību zaudēja septiņi un ievainojumus guva gandrīz 50 cilvēki.
